Trīspadsmit valstis aicina nekavējoties uzlabot Ukrainas pretgaisa aizsardzību
Trīspadsmit valstu parlamentu deputāti parakstījuši kopīgu paziņojumu, kurā aicina nekavējoties uzlabot Ukrainas pretgaisa aizsardzību, nepārtraukti piegādāt Ukrainai ieročus un nodrošināt Ukrainas Bruņotajiem spēkiem iespējas aizstāvēt savu zemi pret agresiju.
Paziņojums pieņemts pirmdien Lietuvas Seimā notiekošajā 3.Konstantīna Kaļinauska forumā un to parakstījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Francijas, Gruzijas, Vācijas, Īrijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas un ASV parlamentu deputāti. Lielākā daļa no viņiem piedalās forumā klātienē.
Kā uzsvērts dokumentā, humānā katastrofa Ukrainā, kur tiek nogalināti nevainīgi cilvēki, izšķirtas ģimenes un sagrautas dzīves, pieprasa tūlītēju enerģisku brīvās pasaules reakciju.
Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā
Parlamentārieši uzsver, ka jārada nosacījumi, lai Ukrainas Bruņotie spēki varētu aizstāvēt savu zemi, norādot, ka šie nosacījumi ietver Ukrainas gaisa telpas aizsardzību un agresorvalsts bruņutransporta pārvietošanās apturēšanu Ukrainas teritorijā. Paziņojumā pausta pārliecība, ka to iespējams izdarīt nekavējoties, nemitīgi piegādājot Ukrainai prettanku bruņojumu un zenītieročus.
Deputāti akcentē nepieciešamību atbalstīt Ukrainas militāro un civilo aizsardzību, radīt apstākļus humānās palīdzības piegādei un īpašu uzmanību pievērst Ukrainas kodolobjektu aizsardzībai, norādot, ka atomelektrostacijas un radioaktīvo atkritumu glabātavas var radīt apdraudējumu arī kaimiņvalstīm. Viņi uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Krievija atzītu savu atbildību par Ženēvas konvenciju ievērošanu attiecībā uz kodolobjektu drošību.
Izpostītās Ukrainas pilsētas un tās iedzīvotāji
Vienlaikus Viļņā tiek veidots parlamentārās sadarbības tīkls "Vienoti Ukrainai", kurā jau pieteikušies 110 deputāti no 27 valstīm - ne tikai no Eiropas, bet arī ASV, Kanādas un Jaunzēlandes.
Kā atzinis Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kas forumu uzrunāja attālināti, šāda koalīcija ir ļoti vajadzīga un jau tagad var palīdzēt risināt jautājumus par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Ukrainas, efektīvas pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, vispārpieņemto starptautisko drošības noteikumu ievērošanu, lielo pilsētu dzīvotspējas garantēšanu un citām problēmām.
"Attīstīsim šo tīklu un strādāsim pie aktuālākajiem uzdevumiem - bruņojuma, tā dēvētās lidojumu aizlieguma zonas, Māršala plāna Ukrainai, paātrinātas eirointegrācijas procedūras, tribunāla [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam un [Baltkrievijas prezidentam Aleksandram] Lukašenko," uzsvēris Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Andrjus Kubiļus.
Polijas Senāta vicespīkers Mihals Kamiņskis aicinājis izdarīt spiedienu uz Eiropas Komisiju (EK), dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem un Eiropas Parlamentu, lai panāktu, ka Ukrainai pēc iespējas drīzāk tiek piešķirts Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statuss.
Ukrainas Augstākās radas spīkers savukārt vērsies pie Baltkrievijas cilvēkiem, aicinot viņus neklusēt un neatbalstīt karu.
Sabombardētās un iznīcinātās Ukrainas baznīcas: Krievija iznīcina Dievu
Krievijas armijas zvērībām Ukrainā nav robežu. Tā iznīcina ne tikai slimnīcas, dzemdību namus, bēgļu un ievainoto transportu, bet arī dievnamus. ...
"No jūsu teritorijas ik dienu paceļas lidmašīnas un tiek palaistas raķetes, kuras nogalina mūsu bērnus. (..) Tieši no Baltkrievijas naktī krievu okupanti iebruka mūsu valsts ziemeļos," atgādinājis Stefančuks. "Tādēļ, brāļi baltkrievi, neklusējiet, piespiediet baltkrievu karavīrus aizstāvēt jūsu brīvību. Šī ir jūsu stunda, kas noteiks mūsu tautu attiecības turpmākajās paaudzēs."
Konstantīna Kaļinauska forums, kas nes 1863.-1864.gada sacelšanās komandiera vārdu, Viļņā pirmo reizi tika sarīkots pēc 2020.gada augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām kā platforma brīvības cīnītāju un disidentu viedokļu paušanai un sadarbībai.
