ES nosoda Putina lēmumu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību"
Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien nosodījuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.
"Abu separātisko teritoriju atzīšana Ukrainā ir atklāts starptautisko tiesību, Ukrainas teritoriālās nedalāmības un Minskas vienošanos pārkāpums," tviterī paziņojuši Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
"ES un tās partneri reaģēs vienoti, stingri un apņēmīgi, solidarizējoties ar Ukrainu," uzsvērušas augstākās bloka amatpersonas.
Kā ziņots, Putins pirmdien parakstījis dekrētus par par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu.
Krievijas līderis parakstījis arī līgumus par sadarbību ar Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām.
Pirms tam gandrīz stundu ilgušajā televīzijas uzrunā tautai Putins pavēstīja, ka lūgs Federācijas padomei atbalstīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību".
Paredzēts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta par to lems otrdien.
Vienlaikus Kremļa saimnieks paziņoja, ka Ukrainai tiks izvirzīts ultimāts, pieprasot nekavējoties apturēt karadarbību pret Maskavas finansētajām un apbruņotajām bandām Ukrainas austrumos.
Pretējā gadījumā par jebkurām sekām atbildība būšot jāuzņemas Kijevai, uzsvēra Putins.
Gandrīz stundu ilgusī Krievijas prezidenta uzruna tautai pamatā sastāvēja no īpatnējas vēstures lekcijas, kurā viņš faktiski noliedza Ukrainas valsts pastāvēšanu.
Viņš arī izteicās, ka Austrumukraina ir senas krievu zemes, un pauda pārliecību, ka krievu tauta atbalstīs viņa lēmumu.
Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru, raisot bažas, ka Putins ir pieņēmis galīgo lēmumu iebrukt Ukrainā.
Pēdējās dienās arī saasinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā.
Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam.
No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām teritorijām uz Krieviju izvesti vairāki tūkstoši cilvēku, kurus Maskavas amatpersonas uzdod par "bēgļiem".
Tikmēr tā dēvētās republikas izsludinājušas mobilizāciju.
Eksperti uzskata, ka tā dēvēto Doņeckas un Luganskas republiku neatkarības atzīšanai varētu sekot oficiāla Krievijas armijas ievešana šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
