Eiropas Savienība ir principā vienojusies nosūtīt uz Ukrainu militāros instruktorus

"Mēs principā panācām vienošanos ar ES, ka Eiropas Savienība nosūtīs uz Ukrainu konsultatīvo mācību militāro misiju. Tie nav kaujas spēki," žurnālistiem pēc tikšanās ar ES kolēģiem Briselē paziņoja Kuleba.

Šīs misijas detaļas, galvenie parametri un grafiks vēl tiks apspriests, bet ir būtiski atvērt šo jauno lapaspusi Ukrainas un ES attiecībās, pavēstīja Kuleba.

ES diplomāti atklāja, ka ministru tikšanās laikā tika gaidīta zaļā gaisma ES augstākajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā Žuzepam Borelam nākt klajā ar oficiālu ierosinājumu šādai misijai.

Diplomāti izteikušies, ka misija, visticamāk, sāksies kā kursi klasēs, lai uzlabotu Ukrainas virsnieku zināšanas.

Misijas sagatavošanai būs nepieciešami vismaz seši mēneši, un pagaidām nav zināms, vai tajā piedalīsies ES militārpersonas vai civilpersonas.

Kijeva jau jūlijā lūdza ES nosūtīt uz Ukrainu militāros instruktorus.

ES austrumu valstis, kas visvairāk satraucas par Krievijas radītajiem draudiem, aicinājušas ES nosūtīt uz Ukrainu plašāku misiju, lai palīdzētu apmācīt Ukrainas armiju, bet citas bloka valstis atbalstījušas mazāku misiju.

Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens piektdien, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.

Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju izvesti vairāki tūkstoši cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.