Lietuvas ārlietu ministrs: faktiski uzbrukums Ukrainai jau sācies, ES jāsāk apspriest sankcijas Krievijai
Lai gan Krievijas karaspēks vēl nav iegājis Ukrainā, faktiski uzbrukums Ukrainai jau ir sācies, tāpēc Eiropas Savienībai (ES) jāsāk apspriest sankciju noteikšanu Maskavai, pirmdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Ukrainai jau ir uzbrukts, tāpēc mums tagad būtu jāsāk runāt par sankcijām, negaidot militāro uzbrukumu," Landsberģis sacīja žurnālistiem pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē.
Viņš teica, ka, savelkot tūkstošiem karavīru pie Ukrainas robežām, Maskava izdara ekonomisku un drošības spiedienu uz Kijevu.
Eiropai nav jāgaida Krievijas karaspēka uzbrukums, par reakciju jāvienojas un tā jāīsteno jau tagad, uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs.
Krievijas prezidents Vladimirs "Putins nenovelk sarkanās līnijas attiecībā uz savu uzbrukumu, tāpēc mums nebūtu jānovelk sarkanās līnijas attiecībā uz mūsu sankcijām", sacīja Landsberģis, atbildot uz jautājumu par iespējamajām sankcijām enerģētikas jomā.
"Mana valdība ir devusi mandātu sarunām par to, ka visiem iespējamajiem sankciju variantiem jāpaliek uz sarunu galda," viņš piebilda.
Vieta diplomātijai būs vienmēr, tomēr "agresoram jādemonstrē nolūks atvilkt spēkus", norādīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Pievēršoties situācijai Baltkrievijā, Landsberģis teica, ka tā "dramatiski mainās".
"Baltkrievija atļauj izmantot savu teritoriju Krievijas militārajām darbībām, tāpēc mums būtu arī jārunā par sankcijām Baltkrievijas režīmam," uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs.
Baltkrievijas ārlietu ministrs Viktors Hreņins svētdien paziņoja, ka, lai gan militārās mācības "Sojuznaja rešimostj" ir oficiāli beigušās, 30 000 Krievijas karavīru, kas uz tām ieradušies, paliks Baltkrievijā, lai piedalītos tā dēvētajā gatavības pārbaudē.
Landsberģis norādīja, ka tas maina drošības situāciju ne tikai Ukrainai, bet arī Baltijas valstīm un Polijai.
"Jāatzīst, ka tas, ko mēs redzam, ir ļoti lēna Baltkrievijas teritorijas un valsts okupācija," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Rietumvalstis visiem līdzekļiem cenšas novērst draudošo karu Eiropā, par kuru bažas pieaugušas saistībā ar Krievijas karaspēka savilkšanu Ukrainas robežas tuvumā.
Krievija Ukrainas robežas tuvumā izvietojusi vairāk nekā 150 000 karavīru, liecina Rietumvalstu apkopotā informācija.
Maskava noliedz, ka gatavotu iebrukumu kaimiņvalstī, tomēr vēlas saņemt garantijas, ka NATO nekad neuzņems Ukrainu un izvedīs savus spēkus no Austrumeiropas. Rietumu sabiedrotie tādas prasības noraida.
Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noraida un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.
