VIDEO: Doņeckas separātistu līderis paziņo par iedzīvotāju izvešanu uz Krieviju

DTR vadonis Pušiļins savā video paziņojumā norādīja, ka lēmums evakuēties ir saistīts ar situācijas saasināšanos.

Viņš apsūdzēja Ukrainas spēkus “karaspēka un nāvējošu ieroču” pievilkšanā pie robežas un apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki šobrīd ir “kaujas gatavībā un var mēģināt spēku sagrābt Donbasu”.

“Mūsu pilsoņu dzīvības un veselība var tikt apdraudēta, ja ienaidnieks apšaudīs republikas apdzīvotās vietas. Šī iemesla dēļ no šodienas, 18. februāra, tiek organizēta masveida centralizēta iedzīvotāju evakuācija uz Krievijas Federāciju,” paziņojis DTR līderis.

Viņš piebilda, ka evakuācija tiks organizēta, saskaņojot notiekošo ar Maskavu, un piebilda, ka “mūsu pilsoņu uzņemšanas un izmitināšanas telpas ir gatavas Rostovas apgabalā. Ir radīti visi apstākļi ātrai robežas šķērsošanai kontrolpunktos. Pirmās jāevakuē sievietes, bērni un veci cilvēki”.

Tikmēr ar interesantu komentāru izcēlies Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, apgalvojot, ka pašlaik "nezina, kas tur Pušiļinam notiek."

"Neesmu informēts par to, kas viņiem tur Doņeckas Tautas Republikā notiek un plānojas. Nevaru pateikt, vai evakuācijas plāni ar kādu šeit būtu saskaņoti," medijam "RIA Novosti" pauda Peskovs.

Separātisti apgalvo, ka apturējuši "Ukrainas sabotierus"

DTR pārstāvji kā arī Krievijas mediji šodien arī paziņojuši, ka esot apturēts "Ukrainas sabotieru mēģinājums veikt spridzināšanu.

Saskaņā ar šo mediju teikto, notikusi arī kauja starp DTR kaujiniekiem, un Ukrainas kaujiniekiem.

Šādu versiju kategoriski noliedz Ukrainas Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba:

Tikmēr "Luhanskas Tautas Republikas" līderis Leonīds Pasečņiks, arīdzan paziņojot par evakuācijas plāniem, aicinājis visus "ieročus nest spējīgos vīrus celties kājās un aizstāvēt valsti".

Krievijas atbalstītie separātisti, kas kontrolē daļu Austrumukrainas kopš konflikta izcelšanās 2014. gadā, un Ukrainas varas iestādes pēdējo dienu laikā apsūdz viena otru militāros uzbrukumos, kurus, kā uzskata rietumvalstu sabiedrotie, Krievija varētu izmantot kā ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.

Maskava pēdējo nedēļu laikā pie robežas ar Ukrainu un kaimiņos Baltkrievijā ir izvietojusi aptuveni 150 000 karavīru, taču uzstāj, ka tai nav nodoma iebrukt.

Tā tomēr ir pieprasījusi, lai NATO garantē, ka Ukrainai nekad netiks ļauts pievienoties drošības aliansei, kā arī izvirzījusi citas prasības, kuras NATO jau nodēvējis par absurdām un neizpildāmām.

Krievijas atbalstīto separātistu artilērija trāpa bērnudārzam

Iepriekš jau ziņots, ka satraukuma pilns ceturtdienas rīts ir bijis Ukrainas spēku kontrolētajā apdzīvotajā vietā Luhanskas Staņicā.

Tur viens no daudziem Krievijas kontrolēto separātistu izšautajiem lādiņiem trāpījis bērnudārzā.

Ukrainas Apvienoto spēku pavēlniecības (ASP) sniegtā operatīvā informācija par situāciju ASP operācijas rajonā uz 2022. gada 17. februāra plkst. 11.00 liecināja: “Krievijas okupācijas karaspēks veicis 29 pamiera pārkāpumus, no kuriem 27 veikti ar Minskas vienošanās tekstā aizliegtajiem ieročiem.”

“Krievijas okupācijas spēki ar īpašu cinismu veica Luhanskas Staņicas apšaudi. No smagajiem 122 mm artilērijas ieročiem teroristi veikuši 32 šāvienus. Bojātas bērnudārza telpas, kurās tobrīd atradās bērni. Tāpat nodarīti postījumi infrastruktūrai – puse apdzīvotās vietas ir palikusi bez elektrības. Pēc provizoriskajiem datiem apšaudes rezultātā traumas guvuši trīs bērnudārza darbinieki. ASP karavīri bērnus un audzinātājus nekavējoties evakuēja,” teikts ASP ziņojumā.

Tikmēr vairākos Krievijas medijos tiek vēstīts, ka par pastiprinātiem uzbrukumiem no Ukrainas spēkiem sūdzas Luhanskas un Doņeckas separātistu grupējumi.

Cita starpā Ukrainas puse ziņo arī par citiem incidentiem, kad kaujas lādiņi skāruši civilos objektus.

Popasnajas pilsētas militāri civilā pārvalde publiski paziņojusi, ka ceturtdien, aptuveni 10.25 no rīta, no Krievijas atbalstīto separātistu puses veikta apšaude, kuras rezultātā skarts Vrubivkas pilsētas licejs.

Apšaudes laikā tur atradušies 30 studenti un 14 mācībspēka pārstāvji. Artilērijas apšaudes radītie bojājumi joprojām tiek noskaidroti un apkopoti. Zināms, ka skarta arī cita pilsētas infrastruktūra un privātīpašumi.

“Ukrainas dzelzceļš” arī ziņo, ka apšaudēs cietis viens no Luhanskas reģionā esošajiem depo. Cilvēku upuru neesot, taču starp zaudējumiem ir kāda noliktavas ēka, un lādiņš sabojājis arī vienu lokomotīvi.

Sociālo tīklu video, kuros it kā dzirdami artilērijas šāviņi, parādās arī no Doņeckas reģiona:

Tikmēr sociālajos tīklos nonākuši arī video, kuros redzams, kā no Krievijas Federācijas vēstniecības Ukrainā (Kijevā) skursteņiem paceļas lieli dūmu mutuļi.

Dūmu izcelsme ir neskaidra, taču vietējie lēš, ka vēstniecības personas tobrīd iznīcinājušas dokumentus:

Runas par deeskalāciju izrādījušās tukšas?

Tikmēr realitāte liecina, ka Krievijas apgalvojumiem par karaspēka daļu atvilkšanu no robežas pagaidām īsti nav pamata ticēt.

ASV vēl trešdien un arī vakar, šodien noraidīja ziņas, ka Krievija atvelkot karaspēku no Ukrainas robežas, un paziņoja, ka Krievija nosūtījusi turp vēl vairākus tūkstošus karavīru.

Krievija ir palielinājusi savu militāro klātbūtni uz robežas ar Ukrainu par "vēl 7000 karavīriem", no kuriem daži ieradās trešdien, sacīja augsta ranga Baltā nama amatpersona, raksturojot Maskavas paziņojumu par tās uzsākto karaspēka atvilkšanu kā "nepatiesu".

"Mēs turpinām saņemt norādes, ka viņi (Krievija) var jebkurā brīdī paziņot nepatiesu ieganstu, lai attaisnotu iebrukumu," sacīja Baltā nama amatpersona, kas pieprasīja anonimitāti.

Lai gan Maskava ir izteikusies, ka grib panākt diplomātisku risinājumu, tās darbības "norāda ko citu", piebilda amatpersona.

ASV, NATO un Ukraina pirms tam trešdien paziņoja, ka nav nekādu pazīmju par Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas.