NATO pagaidām nesaskata Krievijas nodomu uzbrukt Baltijas valstīm
NATO pagaidām nesaskata pazīmes, kas liecinātu, ka Krievija, savelkot spēkus Baltkrievijā, gatavotos uzbrukt Baltijas valstīm, pirmdien paziņojis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers, kas ieradies Viļņā.
Kā viņš sacījis preses konferencē, no militārā viedokļa šo Krievijas spēku savilkšanu būtu jāuzlūko kā "iespēju kombināciju".
Pēc admirāļa teiktā, Baltkrievijā atrodas aptuveni 30 000 Krievijas karavīru.
"Ja skatāmies uz Krievijas spēku izvietojumu Baltkrievijā, tad jā - ir jāvērtē no militārā viedokļa, vai Baltijas valstis, īpaši Lietuva, šobrīd ir apdraudētas. Bet, protams, ir jāizvērtē, vai ir tāds nodoms, vai ir kādas pazīmes, ka Krievija vai Baltkrievija grasās darīt kaut ko sliktu," žurnālistiem sacījis Bauers.
"Pagaidām mēs neredzam nekādus tāda veida nodomus, mēs nedomājam, ka Krievija sāks uzbrukumu kādai NATO valstij - nedz tiešā veidā, nedz arī caur Baltkrieviju," viņš piebildis.
Līdzīgu viedokli izteicis arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis.
"Tas [Krievijas spēku savilkšana] maina drošības situāciju un attiecīgi gan NATO, gan mūsu spēku gatavību, taču tiešu taktisku vai operacionālu draudu šobrīd nav," viņš norādījis.
"Tāpēc vien, ka Lietuvā izvietoti NATO spēki, šobrīd mums draudēt būtu bezatbildīgi, es pat teiktu - muļķīgi. Tas būtiski mainītu situāciju ne tikai reģionā, bet pasaulē kopumā," spriedis ģenerālis.
Pieaugot spriedzei ap Ukrainu, ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā deva rīkojumu izvietot Austrumeiropā vairāk amerikāņu karavīru, lai tādējādi gan sabiedrotajiem, gan pretiniekiem apliecinātu Vašingtonas saistības pret NATO austrumu flangu.
Tikmēr Viļņa pašlaik risina sarunas ar Berlīni par papildu militārā kontingenta izvietošanu Lietuvā. Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte svētdien intervijā mediju grupai "Funke Media Group" izteicās, ka Berlīne ir gatava paplašināt militāro klātbūtni Lietuvā.
Vaicāts, vai tāds lēmums tiks īstenots ar NATO starpniecību vai uz divpusēju līgumu pamata, Bauers atbildējis, ka šie risinājumi "viens otru neizslēdz".
"Ja vēlaties ātru risinājumu, papildspēku izvietošana, visticamāk, notiktu divpusējā formātā, jo tad tam nav vajadzīga visu NATO dalībvalstu piekrišana," viņš skaidrojis, piebilzdams, ka tas varētu nozīmēt arī lielākus papildspēkus.
Kā norādījis admirālis, NATO Militārajai komitejai nākamnedēļ, domājams, tiks dots rīkojums "izvērtēt [spēku] izvietojumu pie alianses robežām". Pēc viņa teiktā, šis vērtējums būs atkarīgs no turpmākās Krievijas un Baltkrievijas rīcības. Tam sekos militāras rekomendācijas attiecībā uz to, kur un kādā skaitā izvietojami karavīri un kādus militāros risinājumus izvēlēties, un atkarībā no tā aliansē tiks lemts par pašreizējā spēku izvietojuma maiņu. Viņš arī piebildis, ka alianses lēmums neizslēgtu un neatceltu iespējamās divpusējās vienošanās.
Vienlaikus Bauers uzsvēris, ka alianse joprojām tic iespējai atrisināt spriedzi starp Rietumiem un Krieviju diplomātiskā ceļā.
"Mēs joprojām ticam, ka iespējams diplomātisks risinājums, un būtībā mēs to arī tiecamies panākt. No vienas puses, mēs cenšamies turpināt diplomātiskās sarunas, lai pārliecinātos, ka Krievija saprot - mēs ieklausāmies viņu bažās un cenšamies rast risinājumus. No otras puses, mēs domājam par alianses gatavību, lai Krievija saprastu - ja tā spers jebkādus soļus pret aliansi, tam būs nopietnas sekas," viņš norādījis.
