Blinkens un Lavrovs piektdien tiksies Ženēvā

Lēmums pieņemts Blinkena un Lavrova telefonsarunas gaitā otrdien, abiem diplomātiem atzīstot, ka personīga tikšanās būtu lietderīga.

Pirms šīs tikšanās Blinkens Kijevā trešdien tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, bet ceturtdien Berlīnē ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku.

Mērķis ir strādāt ar sabiedrotajiem, lai rastu veidu, kā pārliecināt Krieviju, ka būs konsekvences, ja Maskava atkal uzbruks Ukrainai, sacīja Valsts departamenta amatpersona.

"Mēs šobrīd esam situācijā, kad Krievija Ukrainai var uzbrukt jebkurā brīdī," otrdien paziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, brīdinot, ka ASV izskatīs visas iespējas, atbildot uz uzbrukumu. "Situācija ir ārkārtīgi bīstama."

Blinkena "ceļojuma un konsultāciju mērķis ir daļa no diplomātiskajiem centieniem deeskalēt spriedzi, ko izraisīja Krievijas karaspēka koncentrācija un joprojām notiekošā agresija pret Ukrainu", teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Augstu ASV un Krievijas diplomātu sarunas jau notika pagājušajā nedēļā Ženēvā. Tām sekoja NAO-Krievijas Padomes sēde Briselē, kā arī EDSO sarunas Vīnē.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.