Lietuvas žurnālisti nosaukuši trīs šī gada notikumus, kas satricināja kaimiņvalsti
Par aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem un norisēm Lietuvā uzskatāma nelegālās migrācijas krīze, atsalums attiecībās ar Ķīnu un augustā notikušās nekārtības pie Seima, norādījuši ziņu aģentūras BNS aptaujātie žurnālisti, atzīstot, ka premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītajai valdībai šogad nācies darboties īpaši saspringtās situācijās.
Aptaujā piedalījās gandrīz trīsdesmit žurnālisti gan no pašas aģentūras BNS, gan ziņu portāliem, telekanāliem un radiostacijām.
"Migrantu pieplūdums no Baltkrievijas radījis milzīgu spiedienu uz Lietuvas varas institūcijām, taču vienlaikus [Baltkrievijas diktatora] Aleksandra Lukašenko režīma centieni uzkurināt šo krīzi palīdzējuši Viļņai saliedēt politisku un praktisku Rietumu partneru atbalstu un pievērst vēl lielāku uzmanību reģiona drošībai un citām problēmām," spriedis BNS direktora vietnieks Sauļus Jakučonis.
Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas
Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.
"Šimonītes valdībai šogad nācies saskarties ar tik daudziem pārbaudījumiem, kādus viena gada laikā, šķiet, nav pieredzējis neviens cits ministru kabinets," atzinusi BNS biznesa ziņu nodaļas redaktore Roma Pakēniene.
Portāla "Alfa.lt" redaktors Ovīdijs Lukošus savukārt uzskata, ka migrantu pieplūdums Lietuvas politiķiem un atbildīgajiem birokrātiem uzkritis "gluži kā sniegs uz galvas", lai gan patiesībā par šādiem riskiem bijis zināms jau sen.
Lietuvā šogad aizturēti vairāk nekā 4200 migranti, kas nelegāli šķērsojuši Baltkrievijas robežu, bet kopš 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā jau vairāk nekā 8000 reižu. Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Kā atzīmē mediju pārstāvji, spriedze Lietuvas attiecībās ar Ķīnu iezīmējusies jau pirms laba laika, bet īpaši saasinājusies pēdējos mēnešos, Lietuvai meklējot jaunus partnerus Austrumāzijā un valdošajai centriski labējai koalīcijai cenšoties aizstāvēt "tos, kuri cīnās par brīvību, - no Baltkrievijas līdz pat Taivānai".
Lietuva šogad pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku, Lietuvas Seims atzina, ka uiguru vajāšana Ķīnā pielīdzināma genocīdam, bet asāko Pekinas reakciju izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij.
Šā iemesla dēļ Ķīna pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu un izvērsusi dažāda veida ierobežojumus abu pušu ekonomiskajām attiecībām, kas tiek vērtēti kā neoficiālas sankcijas.
Lietuvas robežsargi cīnās ar imigrantu un kontrabandas plūdiem no Baltkrievijas
Šī gada pirmajos mēnešos Baltkrievijas – Lietuvas robežu šķērsojuši divreiz vairāk nelegālo migrantu nekā visā pagājušajā gadā kopumā. Sevišķi to ...
Ziņu portāla "Delfi.lt" ekonomikas sadaļas redaktore Viktorija Hockevičūte prognozē, ka gadījumā, ja šis Pekinas spiediens neatslābs, sekas Lietuvai var izrādīties vēl jūtamākas - var sarukt uzņēmumu ieņēmumi, pieaugt ražošanas izmaksas un sarukt investoru interese par valsti.
"Rodas jautājums, vai, turpinoties spriedzei starp Lietuvu un Ķīnu, Eiropas Savienība uzņemtos spert papildu soļus, kādi tie būtu un kā uz tiem reaģētu Ķīna," viņa piebildusi.
Kā tikmēr izteicies radiostacijas "Žiniu radio" žurnālists Aurims Perednis, Lietuvas centieni veidot ciešākas attiecības ar Taivānu liecina, ka Viļņa mēģina iekarot pēc iespējas lielāku politisko uzmanību un atbalstu no ASV puses, nebaidoties zaudēt investīcijas un lielus ieņēmumus.
"Šo spēli nav izgudrojusi mūsu valdība, tā ir Amerikas spēle - virzīties uz konfrontāciju ar Ķīnu un censties apturēt tās pieaugošo ietekmi, mēs tai cenšamies pieskaņoties un gūt labumu arī sev," viņš norādījis.
Kā trešo nozīmīgāko šā gada notikumu žurnālisti izcēluši nekārtības, kas 10.augustā izcēlās pie Seima ēkas Viļņā, kur notika protesta akcija pret valdības plāniem noteikt stingrus ierobežojumus cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19 vai testējušies. Beidzoties Seima sēdei un oficiāli atļautajam protesta akcijas laikam, vairāki simti cilvēku bloķēja visas parlamenta ēkas izejas un daļa no viņiem izturējās visai agresīvi, līdz nekārtības izvērtās sadursmēs ar policiju.
Tās bija vardarbīgākās sadursmes pie Seima kopš 2009.gada un aģentūras BNS Lietuvas ziņu nodaļas redaktora vietnieces Austējas Masjokaites-Ļubinienes vērtējumā kļuva par kulminācijas punktu sabiedrībā jau ilgu laiku briedušajā spriedzē un nesaskaņās starp atšķirīgu viedokļu piekritējiem.
Lietuvā pie Seima nakts vidū protestē pret vakcinēšanos
Lietuvas Covid-19 vakcīnu pretinieki pie Seima ēkas Viļņā 11. augusta naktī ap plkst. 2 uzsākuši mētāt akmeņus un petardes. Policija ...
Pēc viņas teiktā, daudziem tas devis atskārsmi, cik dziļas patiesībā ir šīs pretrunas, kas, domājams, saglabās savu aktualitāti arī nākotnē, - gan attieksmē pret vakcināciju un pandēmijas iegrožošanas soļiem, gan pret cilvēktiesību jautājumiem un ģimenes jēdzienu.
Kā uzskata laikraksta "Lietuvos rytas" apskatnieks Tads Ignatavičs, valdībai nav izdevies attaisnot cerības, ka ar pandēmijas kontroli tai veiksies labāk nekā līdz tam. Viņaprāt, pēc sākotnēji ieviestās stingrās karantīnas turpmākie lēmumi attiecībā uz tās mīkstināšanu iekavējās, tiem pietrūka elastības un skaidra redzējuma, atbildība tika pārlikta uz pašvaldību pleciem.
Vērtējot aizvadītā gada nozīmīgākos notikumus pasaulē, Lietuvas žurnālisti minējuši Baltkrievijas režīma izrēķināšanos ar opozīciju, ieskaitot aviokompānijas "Ryanair" lidmašīnas novirzīšanu uz Minsku un žurnālista un aktīvista Romāna Protaseviča aizturēšanu, kā arī Afganistānas valdības krišanu, Angelas Merkeles ēras beigas Vācijā un spriedzi pie Krievijas un Ukrainas robežas.
Pēc aģentūras BNS Lietuvas ziņu nodaļas redaktora vietnieces Jūrates Skerītes vārdiem, "Ryanair" lidmašīnas novirzīšana un Protaseviča aizturēšana parādījusi, cik patiesībā bīstams un neprognozējams ir kaimiņvalsts autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, un drīz vien to apliecinājis arī Minskas režīma organizētais nelegālās migrācijas process, kas rudenī izvērtās humānajā krīzē.
"Lai cik paradoksāli tas skanētu, Lukašenko režīms māca Eiropas Savienībai saliedētību, vienotību un elastību," viņa norādījusi.
Komentējot Afganistānas valdības krišanu, portāla "15min.lt" aktualitāšu nodaļas vadītājs Raimunds Celencevičs atzinis, ka tā likusi pievērst uzmanību daudziem jautājumiem attiecībā uz Rietumu, īpaši ASV, spēju tikt galā ar vardarbīgiem konfliktiem, tos risināt un izplatīt demokrātiskās vērtības.
Pieminot Merkeles ēras beigas Vācijā, Lietuvas sabiedriskā radio žurnālists Marjus Jokūbaitis to nosaucis par savā ziņā satraucošu vēstījumu pasaules demokrātiskajai sabiedrībai, ka no skatuves aiziet kompromisa simbols un Eiropā nav saskatāms neviens, kas varētu pārņemt šo lomu.
Kā izteicies "Lietuvos rytas" apskatnieks Vītauts Bruveris, gan Krievijas draudēšana Ukrainai ar klaju plaša mēroga invāziju un karu, gan Baltkrievijas režīma degrēšanās liecina, ka situācija Viduseiropā un Austrumeiropā kļūst aizvien nestabilāka un bīstamāka.
"Pārmaiņas galveno transatlantiskās Rietumu ass valstu - ASV un Vācijas - politikā (..) visā asumā izvirza jautājumu, cik lielā mērā Rietumi, ja par šādu ģeopolitisko subjektu vēl varam runāt bez atrunām, spēj ne vien atvairīt izaicinājumus, ko rada gan mūsu regiona diktatūras, gan tādi režīmi kā Ķīna, bet arī paši diktēt savus spēles noteikumus," viņš spriedis.
