Lielbritānijas valdību pamet breksita ministrs Frosts

Kā vēsta britu mediji, Frosts nepiekrīt vairākām premjerministra Borisa Džonsona politikas nostādnēm, arī Covid-19 krīzes ierobežojumu pastiprināšanai, nodokļu un ekoloģijas politikas īstenošanai paredzēto tēriņu palielināšanai.

Vēstulē Džonsonam Frosts apliecināja, ka viņam ir bažas "par pašreizējo virzienu" saistībā ar pandēmijas ierobežojumiem un nodokļu palielināšanu.

Problēmas Džonsonam jau radījis 100 likumdevēju dumpis balsojumā par Covid-19 krīzes pasākumiem un zaudējums parlamenta papildvēlēšanās Ziemeļšropšīrā.

Līdz ar šo zaudējumu aktīvākas konservatīvo rindās kļuvušas runas par iespēju nomainīt Džonsonu līdera amatā.

Ietekmīgajā konservatīvo ierindas biedru blogā "ConservativeHome" Frosts šobrīd ir otrs populārākais ministrs.

Laikraksts "Mail on Sunday" vēsta, ka Frosts atlūgumu iesniedzis pirms nedēļas, bet viņš pārliecināts palikt amatā līdz jaunajam gadam.

Reaģējot uz demisiju, Džonsons Frostam pauda sarūgtinājumu, "ņemot vērā visu, ko tu esi sasniedzis un kāds ir bijis tavs ieguldījums šajā valdībā".

Kā norādīja opozīcijas leiboristu līdera vietniece Andžela Reinere, demisija ir apliecinājums tam, ka "valdība ir totālā haosā tieši tad, kad valstij gaidāmas vairākas neskaidras nedēļas".

"Boriss Džonsons nav piemērots šim darbam. Mums ir vajadzīgs kas labāks par šo bufonādi," tviterī pauda Reinere.

Konservatīvais likumdevējs Endrū Bridžens brīdināja, ka Džonsonam "beidzas laiks un draugu skaits iet uz beigām, lai izpildītu patiesas konservatīvo valdības solījumus un nodrošinātu disciplīnu".

Arī Arlīna Fostere, kas atkāpusies no Ziemeļīrijas pirmā ministra amata, prognozēja, ka Frosta demisijai būs nopietnas sekas.

Frosts bija iesaistīts sarunās par tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu, kas regulē tirdzniecību starp Lielbritānijas pamatteritoriju, Ziemeļīriju un Eiropas Savienību. Viņš arī iestājies pret to, ka ES tiesai Luksemburgā ir pilnvaras lemt par tā īstenošanu.