"Mēs gadsimtiem esam bijuši vienotas valsts daļa, mums ir dziļas vēsturiskas saites," Putins mudina Armēnijas un Azerbaidžānas līderus risināt domstarpības
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien mudināja Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu mazināt spriedzi un atrisināt domstarpības, kas saglabājušās pēc pagājušā gada Kalnu Karabahas kara.
Putins uzaicināja līderus tikties Sočos neilgi pēc šomēnes pieredzētajām jaunajām sadursmēm uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas.
"Mēs gadsimtiem esam bijuši vienotas valsts daļa, mums ir dziļas vēsturiskas saites," Putins sacīja līderiem, pēc tam, kad ar katru no viņiem bija ticies atsevišķās sarunās.
"Mums vajadzētu tiekties pēc to atjaunošanas un lolot tās nākotnē," viņš sacīja.
Viņš mudināja līderus, kas pēdējo reizi tikās janvārī, vairāk uzturēt tiešus kontaktus.
"Jo vairāk kontaktu, arī tiešu, jo labāk," sacīja Putins.
Krievijas līderis atzinīgi izteicās par abu Kaukāza valstu vadītāju plānoto tikšanos Briselē 15.janvārī, norādot, ka viņš par šo jautājumu spriedis ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu.
Trijotne Sočos tikās nepilnas divas nedēļas pēc kārtējām Armēnijas un Azerbaidžānas sadursmēm, kas bija nopietnākās kopš pērn novembrī noslēgtā pamiera.
Tas tomēr vērtējams pozitīvi, ka šīs sadursmes, kas prasīja sešu armēņu un septiņu azerbaidžāņu karavīru dzīvības, neizvērsās "plaša mēroga" karā, atzina Putins.
Sanāksme Sočos notiek laikā, kad aprit gads, kopš ar Maskavas atbalstu tika noslēgts Armēnijas un Azerbaidžānas pamiers.
Līderi apsprieda demarkācijas jautājumus Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, Erevānai apsūdzot Baku spēkus, ka tie ienākuši tās suverēnajā teritorijā.
"Mēs esam gatavi sākt strādāt pie demarkācijas un miera līguma steidzamības kārtā, lai mācītos, kā atkal dzīvot kā kaimiņiem," sacīja Alijevs.
Pašinjans norādīja, ka Armēnija "arī ir gatava sākt robežu delimitāciju un demarkāciju".
Viņš norādīja, ka Putins un Krievijas miera uzturētāji "spēlē svarīgu lomu reģiona stabilizācijā".
Līderi arī runāja par padomju laika transporta savienojumu atjaunošanu starp Armēniju un Azerbaidžānu, kas šobrīd apturēti abpusējas blokādes rezultātā.
"Visi, arī Krievija kā kaimiņš, ir ieinteresēti [transporta] savienojumu atjaunošanā," sacīja Putins.
Baku un Ankara aktīvi uzstāj uz to, ka tiktu atjaunots vēsturiskais savienojums no Azerbaidžānas pamatteritorijas uz Nahičevānas eksklāvu caur Armēnijas Sjunikas provinci, kā tas paredzēts pērnā novembra uguns pārtraukšanas līgumā.
Krievija atbalsta plānus par sauszemes komunikāciju atjaunošanu, tomēr tāpat kā Armēnija noraida prasības par koridora izveidi.
Piektdien Azerbaidžāna nodeva Erevānai divus armēņus, vienu karavīru un vienu civilistu, kas tika apcietināti pēc pamiera noslēgšanas, pavēstīja Baku.
Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
