Ar valstu līderu uzrunām sākusies ANO klimata konference; ar aicinājumu klajā nākusi Grēta Tūnberga

Tikai dienu iepriekš G20 grupas valstis nespēja panākt vienošanos par galīgo termiņu oglekļa izmešu nulles līmeņa panākšanai nospraust 2050.gadu, lai gan tas tiek uzskatīts par priekšnoteikumu visdraudīgāko globālās sasilšanas seku novēršanai.

Tā vietā lielvalstis vienīgi atzina, ka oglekļa emisijas nulles līmeņa sasniegšana "ap gadsimta vidu" ir vēlama, taču grafiki fosilā kurināmā izskaušanai nacionālā līmenī netika piedāvāti. Arī iecerētās apņemšanās samazināt metāna izmešus tika mīkstinātas.

"Kā visas planētas pilsoņi mēs jums pieprasām atzīt klimata ārkārtējo situāciju. Ne nākamgad, ne nākammēnes, bet tagad," tviterī paziņojusi zviedru vides aizstāve Grēta Tūnberga, aicinot savus sekotājus parakstīt atklāto vēstuli, kurā valstu vadītāji apsūdzēti "nodevībā".

Ievadot divas nedēļas ilgās klimata sarunas, daudzi no šiem valstu līderiem pirmdien Glāzgovā kāps tribīnē, lai spodrinātu savus nopelnus cīņā ar globālo sasilšanu, un daži no viņiem arī grasās paziņot par jaunām saistībām klimata pārmaiņu apkarošanai.

"Ja mums izdosies novērst COP26 izgāšanos, tad tad tam jāmainās, un man jāsaka atklāti, ja Glāzgova izgāzīsies, tad visi pūliņi būs velti," izteicies Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Taču šo uzdevumu apgrūtina dažu lielāko izmešu ražotājvalstu līderu atteikšanās konferenci apmeklēt klātienē. ASV prezidents Džo Baidens jau pasteidzies kritiski izteikties par priekšlikumu trūkumu no Ķīnas un Krievijas līderiem.

"Vilšanās saistīta ar faktu, ka Krievija un (..) Ķīna faktiski nav nākušas klajā ar jebkādām saistībām, kas attiektos uz klimata pārmaiņām," izteicies Baidens, kuru paša mājās gaida stipra pretestība viņa ambiciozajiem mērķiem izmešu samazināšanā.

Tikmēr Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nosūtījis konferencei rakstisku uzrunu, kuru saskaņā ar oficiālo dienaskārtību paredzēts nolasīt pirmdien.

Covid-19 pandēmijas dēļ COP26 nācās uz gadu atlikt, tomēr konferences organizatori cer saglabāt iepriekš nosprausto mērķi, iegrožot globālo sasilšanu ar 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, jo zinātnieki apgalvo, ka tas ļautu izvairīties no postošākajām klimata pārmaiņu sekām.

Tā nodrošināšanai, konferencē jāpanāk, lai valstu valdības uzņemtos lielākas saistības izmešu ierobežošanā, bagātās valstis piekristu atvēlēt miljardiem lielus līdzekļus nabadzīgāko valstu atbalstam ar klimata pārmaiņu novēršanu saistīto projektu īstenošanā un to radīto seku novēršanā, kā arī vienoties par 2015.gada Parīzes klimata konferences lēmumu izpildes mehānismiem.

Ja netiks palielinātas pašreizējās valstu saistības, tad jau šajā gadsimtā temperatūras pieaugums sasniegs 2,7 grādus pēc Celsija, kas, kā apgalvo ANO, daudzkārt pastiprinās jau tagad pieredzamās klimata izmaiņu sekas, kas izpaužas kā arvien biežākas un spēcīgākas vētras, nāvējoši karstuma viļņi un plūdi, korāļu rifu bojāeja un dzīvotņu izzušana.

Konferences norisi joprojām nopietni ietekmē koronavīrusa pandēmija, un visiem 25 000 delegātu ir jānēsā maskas, jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi un katru dienu jāveic Covid-19 testi.

Valstu un valdību vadītāju uzrunas turpināsies divas dienas, bet tām, sākot ar trešdienu, sekos ekspertu sarunas. Tomēr uz jebkādiem konkrētiem rezultātiem nenākas gaidīt agrāk kā īsi pirms konferences paredzētajām beigām 12.novembrī. Tomēr nav izslēgta arī iespēja, ka uz vienošanos var nākties gaidīt arī ilgāk.