ASV atgriežas ANO Cilvēktiesību padomē
ASV ceturtdien atgriezās ANO Cilvēktiesību padomē, un tas noticis trīsarpus gadus pēc Savienoto Valstu dramatiskās aiziešanas no šīs ANO struktūras, ko Ķīna izmantojusi, lai plašāk izvērstu savu ietekmi.
ANO Ģenerālā asambleja organizācijas augstākajā cilvēktiesību struktūrā ievēlēja 18 valstis, kas 1.janvārī sāks trīs gadu pilnvaru posmu padomē.
Kaut arī valstis tika izraudzītas slepenā balsojumā, vēlēšanas bija bez konkurences, jo uz 18 vietām kandidēja 18 valstis.
Līdzās ASV ievēlēti Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Benina, Eritreja, Gambija, Hondurasa, Indija, Kamerūna, Kazahstāna, Lietuva, Luksemburga, Malaizija, Melnkalne, Paragvaja, Katara, Somālija un Somija.
ASV padomi pameta iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa laikā 2018.gadā, padomei pārmetot liekulību un pārmērīgu Izraēlas kritizēšanu.
Atgriežoties padomē, ASV sastaps krietni pašapzinīgāku Ķīnu, kas izmantojusi Savienoto Valstu prombūtni, lai stiprinātu savu ietekmi.
"Ķīna un visi tie, kas fundamentāli ir pret cilvēktiesībām, kā tās saprot eiropieši, ir pret ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Tā nav jauna tendence, bet tā nenoliedzami ir kļuvusi spēcīgāka," ziņu aģentūrai AFP skaidroja Eiropas diplomāts.
Ņemot vērā pieaugušo polarizāciju, dažiem ir bažas, ka līdz ar Vašingtonas atgriešanos padomē dominēs ASV un Ķīnas sāncensība.
Ženēvā bāzētajā padomē ir 47 valstis, un tās izraugās ANO Ģenerālā asambleja.
Trešdaļa padomes locekļu tiek ievēlēta katru gadu, un valstis padomē var atrasties tikai divus trīs gadu termiņus pēc kārtas.
