Igauņu zinātnieki strādā pie saules paneļu ražošanas uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem
foto: Pixabay.com
Viņu darbs ir daļa no Eiropas Kosmosa aģentūras ieceres izveidot pastāvīgu Mēness bāzi.
Pasaulē

Igauņu zinātnieki strādā pie saules paneļu ražošanas uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem

Jauns.lv / LETA

Tallinas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādā saules paneļus, kurus varētu ražot uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem un turpat arī izmantot.

Igauņu zinātnieki strādā pie saules paneļu ražošan...

Viņu darbs ir daļa no Eiropas Kosmosa aģentūras ieceres izveidot pastāvīgu Mēness bāzi, vēstīja Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums "Aktuaalne kaamera" ("Aktuālā kamera")

Eiropas Kosmosa aģentūra vēlas izveidot šādu bāzi, kas sākotnēji darbotos kā zinātniskā laboratorija, bet vēlāk tur varētu sākt arī raķešu degvielas ražošanu no ūdeņraža.

"Tādus paneļus, kādus mēs izmantojam uz Zemes, protams, varētu izmantot arī uz Mēness, taču mūsu uzdevums ir sākt ražot saules paneļus uz Mēness, izmantojot tur pieejamos materiālus un resursus. Nogādāt paneļus turp no Zemes būtu ļoti, ļoti dārgi, tādēļ arī nolemts, ka to ražošana būtu jānoorganizē uz Mēness," pastāstījusi Tallinas Tehnoloģiju universitātes doktorante Katrīna Kristmane.

Mēness iežu sastāvā ir dažādi ķīmiskie elementi - magnijs, titāns, kā arī dažādi dzelzs oksīdi un sulfīdi, un zinātniekiem jāpēta, kā no tiem izgatavot saules paneļu prototipu. Konkrēti, igauņi pēta iespējas apstrādāt pirītu - dzelzs sulfīdu, ko dažkārt dēvē arī par muļķu zeltu.

"Uz Mēness ir atrodami lieli pirīta krājumi, tātad to tur nevajag ievest un tas savukārt palētina ražošanu. Visu to, kas atrodams uz Zemes, ir pārāk dārgi transportēt uz Mēnesi, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs strādājam tieši ar šo materiālu," skaidrojusi  Saules enerģijas materiālu laboratorijas vadītāja Marita Kauka-Kūzika.

Domāts no rūdas sintezēt īpašus kristālus un tad no tiem veidot gludu slāni, kas izmantojams saules bateriju ražošanā.

"Jāņem vērā, ka temperatūra uz Mēness mainās ļoti strauji un plašākā amplitūdā nekā uz Zemes, tādēļ sveķiem, ko mēs izmantojam kā saistvielu, jāspēj izturēt šādus apstākļus," norādījusi Kauka-Kūzika.

Daļu nepieciešamo eksperimentu zinātnieki var veikt turpat Tallinā, bet daži testi iespējami vienīgi Eiropas Kosmosa aģentūras laboratorijā. Zinātnieki cer, ka gan darba prototipu, gan pašu tehnoloģiju viņi varēs piedāvāt līdz 2025.gadam, jo ap 2030.gadu paredzēts sākt vērienīgu Mēness bāzes izveides projektu.