No meitenes Jēzus sandalēs par pasaulē ietekmīgāko sievieti. Kā Vācijai būt bez "mātes" Merkeles?

Jau 2018. gadā Merkele paziņoja, ka uz kanclera amatu vairs nekandidēs.  "Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," trešdien sacīja Merkele.

67 gadus vecā Merkele valsti ir vadījusi vairāku krīžu laikā - 2007. gadā sākās globālā finanšu krīze, tai sekoja Grieķijas krīze, satricinājumi Arābu valstīs, vardarbīgie konflikti Lībijā un Sīrijā, Ukrainas krīze, bēgļu krīze, konflikti ar ASV Donalda Trampa vadībā un visbeidzot arī Covid-19 pandēmija un Afganistānā notiekošais. Merkelei netrūkst arī kritiķu, tomēr kopumā viņa kļuvusi par lielisku paraugu, kā tikt galā ar strīdiem un problēmām.

12 Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajā aptaujā secināts, ka eiropiešiem pret Merkeli ir liela cieņa, un viņi arī uzskata, ka pasaulē būtu vairāk konfliktu, ja viņa neatrastos šajā amatā. Viņa arī tiek uzskatīt par spēcīgu kandidātu nākotnē uz ES prezidentūru, ņemot vērā viņas kā vienojoša spēka kvalitātes.

Desmit gadu pēc kārtas ASV biznesa žurnāls "Forbes" Merkeli ir pasludinājis par ietekmīgāko sievieti pasaulē.

Maisveida svārki un Jēzus sandales

Ceļu politikā Merkele uzsāka Aukstā kara beigās, kad 35 gadu vecumā pievienojās labējo aktīvistu kustībai "Demokrātiskā atmoda" ("Demokratischer Aufbruch"). Viņas pirmais darbs bijis jauno datoru izpakošana un uzstādīšana birojā.

Toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītājs Lotārs de Mezjērs, kura vietniece 1990. gadā bija Merkele, par jauno politiķi viņas karjeras sākumā izteicās neglaimojoši: "Šķiet, ka viņai ārējais izskats vispār nerūpēja. Viņa izskatījās kā tipiska Vācijas Demokrātiskās Republikas zinātniece - ar maisveidīgiem svārkiem, Jēzus sandalēm un īsu matu griezumu."

Viņš pat esot lūdzis biroja vadītāju aizvest Merkeli uz apģērbu veikalu izraudzīties pienācīgas drēbes.

Neskatoties uz to, Merkele jau tai pašā gadā tika ievēlēta Bundestāgā pirmajās vēlēšanās kopš Vācijas apvienošanās.

No "Mädchen" uz "Mutti"

Daudzi valstu vadītāji Merkeli sākotnēji nepamatoti zemu vērtēja pēc viņai piešķirtās iesaukas "das Mädchen" jeb "meitene". Tā viņu sauca kādreizējais Vācijas kanclers Helmūts Kols, kurš kļuva par Merkeles mentoru laikā, kad viņa 1991. gadā debitēja valdības sastāvā kā Vācijas federālā sieviešu un jaunatnes ministre. 1994. gadā Merkele tika iecelta par vides ministri, bet 1998. gadā kļuva par Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības ģenerālsekretāri.

Jau pēc pāris gadiem - 2000. gadā -  ar 895 balsīm no 937 Merkele kļuva par Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības vadītāju.

2005. gadā Merkele kļuva par Vācijas kancleri un pirmo sievieti, kura stājās šajā amatā.

Straujiem soļiem Merkele pierādīja savu uzticamību un augsto atbildības sajūtu, kā arī visā pasaulē popularizēja valdībā ietekmīgas sievietes tēlu, kļūstot par feminisma ikonu.

Kas noticis Merkeles ēras laikā?

Savos 16 valdības vadītājas gados Merkele ir pieredzējusi daudzu starptautisko kolēģu nākšanu un iešanu. Merkele ir sastrādājusies ar astoņiem Japānas premjerministriem, septiņiem Itālijas premjerministriem, pieciem Apvienotās Karalistes premjerministriem, četriem ASV prezidentiem un sešiem Austrālijas premjerministriem.

Daži Merkeli dēvē par vienu no mūsdienu ietekmīgākajiem pasaules līderiem, bet citi viņu raksturo kā neparastu politiķi, nereti arī negatīvā nozīmē. Merkele, kurai ir doktora grāds kvantu ķīmijā, nekad nav sūdzējusies par misogīniju politikā vai dzīvē.

Merkele ir modernizējusi Vāciju un zināmā mērā liberalizējusi ļoti konservatīvu sistēmu, centrā vienmēr atstājot valsts ekonomiskās intereses. Viņa uzaugusi Austrumvācijā laikā, kad tā bija atdalīta no Rietumiem, bet politikā iesaistījusies valsts atkalapvienošanās laikmetā.

Par kancleri Merkele kļuva laikā, kad valstī bija nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp austrumiem un rietumiem. Viņas vadībā Vācijā tika legalizētas viendzimuma laulības, pēc Fukušimas atomkatastrofas ieviestas radikālas izmaiņas kodolpolitikā. Merkele centusies sabiedrību virzīt uz videi draudzīgu domāšanas veidu, uzstādot mērķi Vācijai līdz 2045. gadam kļūt par oglekļa neitrālu valsti. Viņas pretimnākošā attieksme pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem kopā ar saukli "Mēs to varam" izpelnījusies visas pasaules uzmanību.

"Es viņu vērtēju kā mozaīku, jo viņai ir tik daudz dažādu daļu," par Merkeli izteicās kādreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Viņš sacīja, ka Merkele 16 gadu laikā neko nepareizu nav darījusi.

Vācu valodas jaunvārds - "merkeln"

Merkeles vadības stils ne reizi vien ir arī raisījis izbrīnu un nosodījumu. Bijuši vairāki gadījumi, kad viņas nostāja krasi atšķīrusies no Vācijas iedzīvotāju domām, piemēram, mērenajā attieksmē pret Ķīnu.

Vācijas kanclere spilgti paliks atmiņā ar to, ka saglabāja nelokāmu nostāju arī tad, kad citi bija pret viņu. Ievērojamākais piemērs tam ir viņas lēmums pēc ilgām un smagām pārdomām tomēr atstāt atvērtas Vācijas robežas bēgļiem.

Šīs dziļās pārdomas lika vāciešiem pat radīt jaunu terminu - "merkeln" - ar ko tiek raksturots garš lēmuma pieņemšanas pārdomu periods.

Attieksme bēgļu jautājumā Merkelei arī devusi segvārdu "Mutti" (māte), atspoguļojot viņas gādīgo, iejūtīgo un izlēmīgo pieeju.

Vācijā Merkele bieži kritizēta par viņas šķietamo nespēju domāt ilgtermiņā, tomēr viņas spēja mācīties un augt no izaicinājumiem, vienlaikus saglabājot stabilitāti un atbildību, ir tas, ar ko viņu atcerēsies kā Vācijā, tā ārpus robežām.

Svētdiena, 26. septembris, gan nebūs Merkeles pēdējā diena amatā, jo jaunās valdības veidošana var aizņemt pat vairākus mēnešus.

Turklāt jānorāda, ka Merkele no amata aizies unikāli - viņa būs pirmā Vācijas kanclere, kas amatu pamet labprātīgi, nevis vēlēšanu iznākuma ietekmē.

Kurš sekos Merkelei?

Vācijas konservatīvie, kas pēc teju 16 gadiem federālās valdības vadībā svētdien gaidāmo Bundestāga vēlēšanu rezultātā var palikt ārpus valdības, prognozē, ka cīņa ar galvenajiem sāncenšiem sociāldemokrātiem (SPD) noslēgsies ar ļoti līdzīgu rezultātu.

"Mēs pēc aptauju skaitļiem redzam, ka šīs būs sacensības ar ļoti tuvu rezultātu. Mums vienmēr ir bijis skaidrs, ka tas būs fotofinišs," intervijā trešdien sacīja Kristīgi sociālās savienības (CSU) ģenerālsekretārs Markuss Blūme.

Viņa pārstāvētā CSU ir kancleres Angelas Merkeles kristīgo demokrātu (CDU) māsas partija. Abas partijas strādājušas kopā gadu desmitiem, CSU darbojoties tikai Bavārijā, bet CDU pārējā Vācijā. Šobrīd CDU/CSU Vācijā valda koalīcijā kopā ar SPD, bet priekšvēlēšanu cīņā tie ir sāncenši.

Pēdējās trīs aptaujās SPD un tās līderis Olafs Šolcs par trim procentpunktiem apsteidz CDU/CSU.

Vairums ekspertu prognozē, ka ticamākais iznākums pēc vēlēšanām ir trīs partiju koalīcija. Pēc visa spriežot, koalīcijā būs zaļie kopā ar SPD vai CDU/CSU, tomēr funkcionējoša bloka izveidošanai parlamentā būs nepieciešams trešais spēks.

SPD līderis Šolcs nav tieši komentējis iespēju iesaistīt kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie"), savukārt CDU/CSU kanclera amata kandidāts Armīns Lašets noraidījis iespēju vest sarunas ar eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD).