Baidens piedāvājis Putinam tikšanos
ASV prezidents Džo Baidens otrdien telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicinājis viņu deeskalēt saspīlējumu ap Ukrainu un ierosinājis viņiem abiem tuvākajos mēnešos tikties trešajā valstī.
Baidens telefonsarunā ar Putinu "paudis mūsu bažas par pēkšņo Krievijas armijas koncentrēšanu okupētajā Krimā un uz Ukrainas robežas un aicinājis deeskalēt saspīlējumu", teikts Baltā nama paziņojumā.
Baidens arī ierosinājis Putinam tuvākajos mēnešos sarīkot samitu trešajā valstī, pavēstīja Baltais nams.
Abi prezidenti apsprieduši stratēģiskās stabilitātes jautājumus, globālas un reģionālas tēmas.
ASV cer izveidot stabilas attiecības ar Krieviju, tomēr nesagaida, ka šajās attiecībās izveidosies uzticība, otrdien žurnālistiem sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
"Tas, uz ko mēs strādājam, ir - prognozējami un stabili. Mēs nesagaidām, ka izveidosies uzticība, bet gan prognozējamība un stabilitāte," viņa sacīja žurnālistiem.
Izsakoties par Baidena un Putina iespējamo samitu, Psaki norādīja, ka rosināts to sarīkot "tuvāko mēnešu laikā", un tas nozīmē, ka tikšanās varētu notikt "šajā vasarā".
Kaut arī Vašingtona vērsusies pie Kremļa, Psaki norādīja, ka spēkā paliek ASV plāni sodīt Krieviju par iejaukšanos vēlēšanās un plašo kiberuzbrukumu.
"Prezidents pauda skaidri - sekas būs," norādīja Psaki.
Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju tūkstošiem militārpersonu koncentrēšanā pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežām, kā arī Krievijas anektētajā Krimas pussalā.
Kremlis nenoliedz sava karaspēka pārvietošanu, bet uzstāj, ka tam neesot nolūka kādu apdraudēt.
Izpostītais Donbasa reģions 2014.gada septembra sākumā
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā ...
Baltais nams šonedēļ paziņoja, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežas tagad ir lielākais kopš 2014.gada, kad pēc Krievijas īstenotās Krimas pussalas aneksijas izcēlās bruņotais konflikts Ukrainas austrumos. Šajā konfliktā dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
