Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Ar kabeli no miesas “izdauza” Sātanu un cits vājprāts: ieskatāmies igumena Sergija sieviešu klosterī Krievijā

Pasaulē
1. aprīlī 04:46 2021. gada 1. aprīlī 04:46
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Krievijas vidienē – Urālos, kas iezīmē Eirāzijas kontinenta robežšķirtni starp Eiropu un Āziju – Sverdlovskas apgabala Sredņeuraļskā atrodas oficiālajai Baznīcai nepakļāvīgais sieviešu pareizticīgo klosteris, kas pēdējos mēnešos izcēlies ar neskaitāmiem skandāliem. Pērn pašā gada nogalē tika arestēts tā vadītājs, bijušais kriminālnoziedznieks Nikolajs Romanovs vai, kā viņš pats sevi dēvē, igumens Sergijs, kura aizstāvībai demonstrācijās iziet arī viena otra mūsu lielās kaimiņvalsts estrādes zvaigzne. Tikmēr saistībā ar šo klosteri viens pēc otra uzvirmo dažādi asa sižeta notikumi.

Jauns.lv ielūkojas visnotaļ aizraujošajā un arī kriminālajā Sredņeuraļskas sieviešu klostera stāstā un tā vadītāja, igumena Sergija biogrāfijā. Sergijs jeb laicīgajā vārdā Nikolajs Romanovs nolādējis gan Krievijas prezidentu Putinu, gan visas Krievzemes pareizticīgo Baznīcu ar patriarhu Kirilu priekšgalā, garīgi un fiziski spīdzinājis apmātās mūķenes, viņas pat aicinot uz pašnāvību, gan koranavīrusa aizsegā sludinājis vispasaules sazvērestības teorijas, bijis karojošs antisemīts un vispasaules sazvērestības teoriju sludinātājs… Un ne tikai!

No bandītu ķērāja līdz slepkavniekam un laupītājam

Nikolaja Romanova, vēlākā igumena Sergija biogrāfija ir raibum raibā – no slepkavnieka un bandītu ķērāja līdz tempļu cēlējam un kvēlam antisemītam. (Foto: Vida Press)

Nikolajs Romanovs, vēlākais igumens Sergijs dzimis 1955. gada 19. martā Gorkijas (tagad – Ņižņijnovgorodas) apgabalā. Līdz kļūšanai par pareizticīgo viņš bijis gan noziedznieku ķērājs, gan noziegumu pastrādātājs, tā sakot – divi vienā, līdz pievērsies Visuaugstākajam. Dzīves skolu (vismaz vienu tās daļu) piedzīvojis arī tepat mūsu robežu tuvumā – Lietuvā.

Padomju laikā nākamais sieviešu klostera priekšnieks skolojies PSRS Iekšlietu ministrijas specializētajā milicijas skolā Kauņā, iegūstot milicijas leitnanta pakāpi. No 1975. līdz 1979. gadā viņš bija likumsargs, bet par nolaidību un milicijas diskreditēšanu viņu no darba padzina.

1984. gada maijā viņš izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kas, kā liecina tā laika kriminālā hronika, “izraisīja kaitējumu cilvēka veselībai un dzīvībai”. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Romanovs strādāja par pārdevēju pārtikas veikalā Maskavā, kur veica gan laupīšanas, gan arī esot izdarījis kādu slepkavību. 1986. gadā viņam piesprieda 13 gadus ilgu brīvības atņemšanu. No kazemātiem viņu atbrīvoja 1997. gadā.

Aiz cietuma mūriem jau bija pavisam cita valsts ar kardināli citādāku dzīves vērtību sistēmu, ko viņš arī nekavējās izmantot. 1998. gadā Nikolajs Romanovs iestājās Maskavas garīgajā seminārā, kļūdams par mūku. Līdz 2005. gadam viņš jau bija aizstudējies līdz 2. kursam, kad viņu no semināra izslēdza par “sistemātisku lekciju kavēšanu un neaktivitāti mācībās”.

Mūrnieks, antisemīts, klostera priekšnieks un sazvērestību sludinātajs

Tomēr jaunatrasto ticību viņš negrasījās pamest un sāka darboties pareizticīgajā celtniecības biznesā kā dievnamu un klosteru celtnieks, izraisīdams ne vienu vien skandālu saistībā ar būvniecības metodēm, kas Dievam Tam Kungam varētu tā īsti nebūt pa prātam.

Krievijas spēka struktūras ieņem Sredņeuraļskas sieviešu klosteri:

Tēvs Sergijs neaprobežojās vien ar celtnieka ķelli, bet arī neskopojās ar garīgām pamācībām. 2018. gadā viņš internetā sāka publicēt savu sprediķu video, kuros sludināja fundamentāli konservatīvu pieeju Bībeles mācībai, slavināja krievu monarhisma tradīcijas (interesanti, ka igumena Sergija vārds un uzvārds ir identisks Krievijas pēdējā patvaldnieka vārdam), kritizēja “kaitīgo” ekumenisma (dažādu konfesiju ticīgo sadarbību), ebreju masonu sazvērestības teorijas, vispasaules čipēšanu jeb “digitālo verdzību”.

Īpašu slavu, un ne jau tai labākajā nozīmē, viņš ieguva pērn, kad piepulcējās kategorisko Covid-19 noliedzēju pulkam un kritizēja nepieciešamību pandēmijas laikā ierobežot baznīcas klātienes publisko darbību. Tas viss noveda pie tā, ka Nikolajs Romanovs ar pāris simtiem sev uzticīgo mūķeņu iebarikādējās paša uzceltajā Sredņeuraļskas sieviešu klosterī un par Krievijas un pasaules galvenajām nelaimēm nosauca gan Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas pareizticīgas baznīcas patriarhu Kirilu, gan ebreju masonus un komunistus, gan mobilos tālruņus un daudz ko citu. Kareivīgais mūks praktiski nostājās uz kara takas ar visu pasauli, un šai sakarā jāņem vērā, ka viņam netrūkst tūkstošiem piekritēju.

Maskavas patriarhāts igumenam Sergijam atņēma priesterību (kā nekā viņš taču bija mūks un kādu laiku arī pamācījies garīgajā seminārā) un viņu izslēdza no baznīcas.

“Viedā mūka” kriminālie atklājumi

Tomēr ne Krievijas laicīgajai, ne garīgajai varai negāja pie sirds igumena Sergija darbība, kurš aiz Sredņeuraļskas klostera sienām veica mistiskas, valdīšanai netīkamas darbības,

Arestē nepakļāvīgo pareizticīgo darboni Sergiju jeb Nikolaju Romanovu:

Pērnā gada pašā nogalē - 29. decembrī Sredņeuraļskas klosterī iebruka Krievijas spēka struktūras, arestēja pašpasludināto klostera priekšnieku un viņam izvirzīja apsūdzības, tai skaitā par aicināšanu uz pašnāvību, gan likumdošanas par tiesībām uz reliģijas brīvību neievērošanu, gan patvaļu. Kā formālais iemesls viņa aizturēšanai kalpoja sprediķis, kurā igumens aicināja “nomirt par Krieviju”, kas esot kā mudinājums uz pašnāvību. Tagad tiesa viņam apcietinājumu līdz nākamajai tiesas sēdei pagarinājusi līdz 29. maijam. Nikolajam Romanovam jeb tēvam Sergijam inkriminēto pārkāpumu saraksts ir gana plašs:

* Velna dzīšana. 2017. gada pavasarī kļuva zināms, ka tēvs Sergijs veic eksorcisma rituālus, lai padzītu dēmonus. Jekaterinburgas skolēni, kuri ieradās klosterī ekskursijā, bija liecinieki vienam no šādiem rituāliem, kura darbība tika pārraidīta arī uz ielas ar skaļruņu starpniecību. 2018. gada 3. martā kļuva slavens draudzes dievkalpojuma video, kurā Sergijs, vadot dēmonu padzīšanas rituālu, sludināja daudzas sazvērestības teorijas. Ceremonijas laikā bērni, sievietes un vīrieši krita uz grīdas, runāja “balsīs”, histēriski smējās, raudāja un kliedza. No cilvēkiem Sātanu dzina ārā, viņus dauzot ar metāliskiem kabeļiem. Lai "velna apsēstie" ar visu ļauno garu no eksekūcijas neaizmuktu, viņus eksorcisti sišanas laikā turēja aiz rokām un kājām.

Viens no zināmākajiem dēmoniem, ar kuru viņš cīnās ir “iPhone” jeb viedtālrunis, kas patiesībā esot “tumsas princis un burvis”.

* Ja sit, tātad mīl. Igumens neiebilst pret vardarbību ģimenē, jo bērnu un sievas iekaustīšana ir normāla un kristīga audzināšanas metode.

* Ebreju jūgs. Pagājušajā gada nogalē tēvs Sergijs publicēja video ar sprediķi par “ebreju jūgu”. Viņš kā galveno savas tēvzemes nelaimi uzskata pakļaušanos “ebreju masoniem” un “ebreju komunistiem” (šī teorija vārds vārdā sasaucas ar nacistu sludināto “rasu zinātni”).

* Vispasaules čipošana. Pirms gada bēdīgi slavenais Sredņeuraļskas mūķenu vadonis arī paziņoja, ka visi planētas iedzīvotāji tiek “čipoti”, maskējoties ar Covid-19 vakcīnu, “Microsoft” dibinātāja Bila Geitsa vadībā, kurš it kā paziņojis, ka “vairāk nekā 90% pasaules iedzīvotāju ir jāsamazina”. Tēvs Sergijs Geitsu sauc par “fašistu”, kurš civilizācijai ir tikpat kaitīgs kā Ādolfs Hitlers.

“Mammu, iespļauj man mutē!”

Vēl viens no pārkāpumiem, ar ko saistās Sredņeuraļskas sieviešu klosteris ir bērnu pakļaušana un spīdzināšana. Ir zināms, ka klosterī dzīvo nepilngadīgas meitenes gan no bāreņu namiem, gan bērni, kurus tam “pāraudzināšanai” nodevuši vecāki.

Sredņeuraļskas sieviešu klosteris nepakļaujas garīgajai vadībai un aizstāv arestēto igumenu Sergiju:

Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka tikai tagad dažas “klostera audzēknes”, kuras nu izmukušas no igumena Sergija nagiem ir gatavas runāt par klosterī piedzīvoto. Viena no pirmajām, kura uzdrošinājusies neklusēt ir Kristīna, kura BBC saka:

“Vecāki mani klosterī atstāja uz pieciem gadiem, un visu šo laiku tēvs Sergijs man visu laiku atkārtoja: “Tavs liktenis ir kļūt par mūķeni!””.

Kāda cita meitene Darja pastāstīja: “Visu vasaru, ko pavadīju klosterī, mēs audzējām un maisos bērām pupas, gaidījām Antikristu un spriedām tik par to, kad dosimies mežā un kā slēpsimies no viņa. Tēvs Sergijs uz mums skatījās caurduroši, nenolaižot acis. Kamēr biju viņa tuvumā bija sajūsma un spēks, bet kad no viņa attālinājos, katru reizi raudāju”.

Darja atklāj, ka igumenam piemita fascinējošs spēks, kas viņu atturēja doties mājās atpakaļ pie ģimenes: “Viņš visu lauku teica, ka pienāks pasaules gals, un es savu mammu varu izglābt vienīgi ar sava bērna lūgšanām. Un bērns visam tam tic, neiet prom no klostera. Klosterī ir arī bērni, kuriem vairs nav kur iet - no bērnu nama. Šādos gadījumos mūķenes pārņem aizbildnību pār viņiem”.

Meitenes stāsta, ka viņām bijis jādzīvo absolūtā badā. Piemēram, gavēņa pirmajā dienā bērniem nedod ne dzert, ne ēst. Darja atceras, kā šīs “garīgās prakses” nogurdināts trīsgadīgs bērns mammai izmisīgi lūdzies: “Mammu, iespļauj man mutē!”

Tāpat klosterī valdot stingra cenzūra un kontrole. Visas saņemtās un nosūtītās vēstules tiek izlasītas. Mobilie tālruņi visiem tiek atņemti, un pa telefonu drīkst runāt tikai pēc stingra grafika – vienu reizi nedēļā.

Visi klostera iemītnieki, kuri tur dzīvojuši pēdējos 15 gadu laikā, liecinājuši gan par fizisko, gan psiholoģisko vardarbību, vēsta BBC.

“Bērnu sišana dažām mūķenēm bija atsevišķa garīgā paklausība, tikpat kā darbs siltumnīcā vai rūpes par zirgiem. Neviens no tā nemēģināja atteikties. Pļaukas, gan privāti, gan publiski pērieni, stāvēšana ar ceļiem uz zirņiem, sēdēšana skudru pūznī – tā salauza pusaudžus,” BBC teica kāds klostera iemītnieks-pusaudzis.

Kāda cita meitene atklāja: “Tēvs Sergijs sev blakus neturēja normālus cilvēkus, kas meklē Dievu. Viņš ap sevi kā savus palīgus sapulcināja bijušos cietumniekus, kuriem bija jādara viss, ko viņiem liek”.

Slavenie adepti

Jekaterinburgas “Avtomobilist” kapteiņa Pāvela Dacjuka iesauka “Volšebņik” misticisma aurai atbilst visās nozīmēs – sportists ir arī skandalozā igumena Sergija atbalstītājs. (Foto: AP/Scanpix)

Neraugoties uz igumena Sergija brīžiem ļoti murgainajiem sprediķiem un viņa apšaubāmajām audzināšanas metodēm, Nikolajam Romanovam ir pamatīgs atbalstītāju pulks ar ne vienu vien slavena Krievijas šovbiznesmeņa vārdu un uzvārdu.

Kā vienu no slavenākajiem varētu minēt Krievijas humora šova “Uraļskije Peļmeņi” vadītāju Dmitriju Sokolovu, kura seju vēl pirms pandēmijas itin bieži redzējām uz Latvijas lielāko pilsētu afišu stabiem, jo viņa vadītais šovs samērā regulāri brauca viesizrādēs uz Latviju.

Tāpat Sredņeuraļskas sieviešu klostera fane ir aktrise Marija Šukšina, aktrises Lidijas Fedosejevas-Šukšinas un rakstnieka Vasilija Šukšina meita, kā arī kādreizējā Nacionālās hokeja līga zvaigzne, šobrīd Jekaterinburgas hokeja komandas “Avtomobilist” kapteinis Pāvels Dacjuks.

Citi šobrīd lasa

Vai "sliktākā vakcīna" pret Covid-19 tiešām ir slikta? 8
Drāma Dānijas futbolā: pasaule uzelpo, taču spēles varoņi netiks aizmirsti
FOTO: ļaudis līksmo Ralfa Eilanda koncertā - pirmā ballīte bez maskām un distancēšanās 2
Pievienot komentāru

"Вот это приключение!": Муцениеце выбралась из латвийской деревни и прокатилась на троллейбусе в Риге

Первый сын умер, второй родился с аутизмом: тяжелая ноша сестры Наташи Королевой