"Vairs nedzemdē, vajadzēs ar viņu nodarboties" - Krieviju šokē Sobčakas intervija ar nupat no kolonijas iznākušo "Skopinas maniaku"

2000. gadā Mohovs nolaupīja divas meitenes: 14 gadus veco Jekaterinu Martinovu un 17 gadus veco Jeļenu Samohinu. Aptuveni četrus gadus viņš turēja viņas pagrabā, kur regulāri izvaroja. Par to Mokhovs 17 gadus pavadīja kolonijā.

Drīz pēc atbrīvošanas viņš sniedza interviju Sobčakai, kur paziņoja, ka viņam atkal "vajag nodarboties" ar Jeļenu Samohinu, jo viņa dzemdējusi no viņa trīs bērnus, taču pēc atbrīvošanas no gūsta "vairs nedzemdē". "Meduza" skaidro, kāpēc "Skopinas maniakam" diez vai kaut kas būs par šādiem izteikumiem. 

Viktors Mohovs iznāca brīvībā 2021. gada 3. martā. Vēl pēc divām dienām atgriezās savā mājā Rjazaņas apgabalā. Pēc gandrīz trīs nedēļām Ksenija Sobčaka klajā laida filmu, kuras vajadzībām intervēja "Skopinas maniaku".

Šī materiāla publicēšanas brīdī video par Mohovu savāca vairāk nekā divus miljonus skatījumu un izsauca asu sabiedrības diskusiju par to, vai žurnālistam vajadzētu intervēt šādus cilvēkus. Un ja vajadzētu, tad kādā veidā.

Īpaši aktīvi apspriesta Sobčakas un Mohova sarunas saturs: vadītāja skaidroja, kā maniaks piespiedis savas gūsteknes nodarboties ar seksu, kā izvēlējās, kuru no viņām izvarot, vaicāja par Mokhova pirmo seksuālo aktu un to, vai vīrietis skatās pornogrāfiju.

"Tās ir mūsu kā žurnālistu tiesības – pētīt ļaunā un labā robežas. Nevar izprast ļaunuma dabu, ja neiet šajā teritorijā," paziņoja Sobčaka vēl pirms kritikas saņemšanas. Filmā "Skopinas maniaks" spriež par mīlestību un noveļ vainu uz savām gūsteknēm.

Intervijas sākumā Viktors Mohovs atzīstas Sobčakai, ka viņš kaifo no šādas uzmanības.

"Savu vainu esmu izpircis, protams. Ko tagad, visu dzīvi ciest? Meitenēm (Mohova gūsteknēm) tagad viss labi, mani tas priecē. Viņām viss nokārtojies."

Attaisnojot gadiem ilgušo seksuālo vardarbību pret jaunietēm, kuras nonāca viņa gūstā, Mohovs paziņoja, ka pieņēmis 14 gadus veco Jekaterinu Martinovu un 17 gadus veco Jeļenu Samohinu par "vieglas uzvedības meitenēm" – jo viņas pašas iekāpušas pie viņa mašīnā un neatteicās iedzert: "Es viņas paturēju (pie sevis). Dzīvojiet šeit, esiet seksa verdzenes, nenogalināšu jūs."

Mohovs sarunā arī paziņoja, ka "iemīlējās Martinovā".

Pēc tā starp Sobčaku un Mokhovu raisās sekojošs dialogs:

-    Mīlestība – tas ir instinkts, - saka Mokhovs.
-    Kā jūs sapratāt, ka esat iemīlējies?
-    Dvēsele bija viņai vairāk klāt.
-    Kā izpaudās šī mīlestība? Jūs gribējāt viņu palaist brīvībā?
-    Pirku šokolādes, vedu uz māju, staigājām ar viņu bieži. 

Intervijā ar "Meduza" Jekaterina Martinova pirmo "pastaigu" ar Mohovu apraksta šādi: "Tas bija gandrīz uzreiz pēc tam, kad viņš mūs nolaupīja. Viņš atnāca naktī un iedeva baltu striķi. Es domāju, ka viņš žņaugs, ļoti nobaidījos, sāku lūgties, lai viņš to nedara.

Beigās viņš vienkārši piesēja manu roku sev klāt, mēs uzkāpām garāžā. Tas bija kaut kas ārpus visa. Bija nakts, es vienalga nekur neliktos, kur es varēju aizbēgt. Apkārt neko redzēt nevar, orientieru nekādu nav. Bēgt, lai viņš mani noķer un piekauj? Es to nedarīju. Ļenu (otru gūstekni) viņš laukā neveda ne reizi."

Tāpat filmā Sobčaka sīki izstāsta par seksuālajām attiecībām starp Mohovu un viņa gūsteknēm. Atbildot uz Sobčakas jautājumu, kāpēc viņš "vienmēr nodarbojās ar seksu ar meitenēm misionāra pozā" Mohovs skaidroja, ka "nav izvirtulis". Tāpat vīrietis norādīja, ka pēc atbrīvošanas plāno iegādāties seksa lelli. 

Uzreiz pēc iznākšanas no kolonijas Viktors Mohovs žurālistiem sacīja, ka "ļoti vēlas" satikties ar savām bijušajām gūsteknēm, lai palūgtu viņām piedošanu. Viņš paziņoja, ka grasās uzmeklēt savus bērnus no Jeļenas Samohinas.

"Piedošanas" tēma tika pārrunāta arī Sobčakas intervijā. Sarunas laikā ar viņu Mohovs ierakstīja video ziņu Martinovai, kur lūdz piedošanu un atkal atkārtoja, ka ir "viņā iemīlējies". Nedaudz vēlāk viņš piebilda:

Sobčaka piedāvāja Martinovai noskatīties videoierakstu ar atvainošanos, taču meitene atteicās. Pati Martinova vairākkārt paziņoja, ka nevēlas tikties ar Mohovu pēc viņa atbrīvošanas.

"Es no viņa nebaidos, taču man būs ļoti nepatīkami ar viņu satikties. Es nevēlos redzēt viņa seju, atrasties ar viņu vienā teritorijā," medijam "Meduza" sacīja meitene. 

Jau pēc filmas iznākšanas Mohovs pievienoja bijušo gūstekni draugos soctīklos. "Tikai necilvēks ko tādu var atļauties. Es uzskatu, ka vajag pilnībā mainīt likumdošanu un kontrolēt noziedznieku sociālos tīklus. Pievienoja draugiem – vajag sodīt," komentēja Jekaterina Martinova (iepriekš viņa sacīja, ka Mohovs no kolonijas rakstīja viņai vietnē "Vkontakte", "izliekoties par citu cilvēku").

Divi bērni Samohinai no Mohova piedzima vēl tajos gados, kad viņa atradās gūstā. Bērnus Mohovs pameta pie daudzdzīvokļu namiem, viņi nonāca bērnunamos. Trešais bērns piedzima miris – uzreiz pēc meiteņu atbrīvošanas. Atšķirībā no Jekaterinas Martinovas, Jeļena Samohina nevada publisku dzīvi un nesniedz intervijas žurnālistiem. 

"Visticamāk, pa visu šo laiku, izciešot sodu, vīrietis tā arī nav apzinājies savu vainu un nenožēlo izdarīto. Turklāt viņa izteikumus var vērtēt kā tiešus draudus meitenei. Viktora Mohova kaimiņi tāpat baidās par savu bērnu drošību," sacīja domes deputāte Oksana Puškina, kura lūgusi Federālo Sodu izpildes dienestu un Ģenerālprokuratūru vērtēt Mohova vārdus un gatavību "atkal nodarboties" ar vienu no savām bijušajām gūsteknēm.

Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins jau uzdevis iestādes pārvaldei organizēt procesuālo pārbaudi saistībā ar notikušo interviju. Juriste Jūlija Fedotova sarunā ar "Meduza" gan apšauba, ka tiesībsargājošās iestādes šos Mohova vārdus uztvers kā draudus:

"Ja viņš pateiktu: "Atbraukšu, izvarošanu, nogalināšu" – tad varbūt. Taču šajā situācijā nedomāju, ka sekos kāda iestāžu reakcija." Advokāts Sergejs Badamšins paziņoja medijam, ka jebkurā gadījumā saistībā ar Mohova paziņojumu tiesībsargājošās iestādēs vajadzētu vērsties pašai Jeļenai Samohinai:

"Amerikas praksē cilvēkam 200 mūža ieslodzījumi un domā: "Kas par muļķībām, būtu pieticis ar vienu." Taču gadījums ar Katju Martinovu parādīja: ir vairāk nekā 900 izvarošanu (gūsta laikā), taču tos (faktiski) klasificē kā vienu. Ja efekts būtu summēts, mēs šo cilvēku brīvībā neredzētu," sacīja "Vardarbībai.nē" vadītāja Anna Rivina.