2020. - daudzo vēlēšanu gads visā pasaulē... Kuras mūsu uzmanību piesaistīja visvairāk?
2020. gads bijis bagāts ar vēlēšanām visā pasaulē. Tiesa, dažas no tām mūsu uzmanību piesaistīja vairāk nekā citas.
Lielvalsti ASV 2021. gada sākumā sāks vadīt valsts vēsturē vecākais ievēlētais prezidents - 78 gadus vecais demokrāts Džo Baidens, bet viņa viceprezidente būs Kamala Harisa, kura arī būs pirmā ASV afroamerikāņu un indiešu viceprezidente vēsturē. Nesen aizvadītajās ASV vēlēšanās savu zaudējumu nespēj pieņemt šī brīža prezidents Donalds Tramps.
Tikmēr Baltkrievijā joprojām norit protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts iggadējais valsts līderis Aleksandrs Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdzēja režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasīja viņa atkāpšanos.
Vēl īsi pirms Baltkrievijā notikušajām vēlēšanām Krievijā notika referendums par grozījumiem konstitūcijā, kas cita starpā ļauj Putinam palikt pie varas līdz 2036. gadam. Saskaņā ar oficiālajiem Krievijā sarīkotā referenduma rezultātiem, 78% nobalsojušo atbalstījuši konstitūcijas grozījumus, taču veids, kādā tika organizēta balsošana, liek apšaubīt šo iznākumu.
Savukārt augusta izskaņā pēc atkārtotas pārcelšanas beidzot notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Tajās visvairāk balsu ieguva AP/P apvienotais saraksts, kuram sekoja "Saskaņa" un "Jaunā Vienotība".
2. oktobrī par Rīgas mēru ievēlēja Mārtiņu Staķi (APP).
Tiesa, arī kaimiņos Lietuvā norisinājās Seima vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcijā esošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti".
Seims apstiprināja jaunās konservatīvo un liberāļu valdošās koalīcijas izvirzīto Ingrīdas Šimonītes kandidatūru premjerministra amatam.
Lasi vairāk:
