Azerbaidžāna un Armēnija apsūdz viena otru pamiera pārkāpšanā Kalnu Karabahā

Azerbaidžāna paziņoja, ka Kalnu Karabahā kopš pamiera noslēgšanas ar armēņu spēkiem nogalināti četri Azerbaidžānas armijas karavīri.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka grupa armēņu kaujinieku palikuši Kalnu Karabahā, pārkāpjot pamiera nosacījumus, un uzbrukuši Azerbaidžānas spēkiem.

Uzbrukumā 26.novembrī tika nogalināti trīs Azerbaidžānas karavīri un uzbrukumā otrdien netālu no Hadrutas ciemata letālus ievainojumus guva vēl viens karavīrs, paziņoja ministrija.

Armēnija savukārt šodien paziņoja, ka sadursmēs ar Azerbaidžānas karavīriem ievainoti seši armēņu kaujinieki.

Armēnijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka sestdien vairākas stundas notikušas sadursmes pie Hadrutas ciemata, tostarp izmantota smagā artilērija. Ministrija apgalvoja, ka Azerbaidžāna ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni šajā apgabalā.

Ministrija notikušo nodēvēja par provokāciju no Azerbaidžānas puses.

Tā pavēstīja, ka Krievijas un Armēnijas aizsardzības ministri apsprieduši šo incidentu sarunās Maskavā, bet Armēnijas Ārlietu ministrija tikmēr ziņoja, ka sadursmes turpinājušās arī svētdien.

Azerbaidžāna savukārt paziņoja, ka bijusi spiesta atbildēt uz nesenajiem uzbrukumiem tās spēkiem un veikt pretterorisma operācijas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī. Līdz pamiera panākšanai novembra sākumā karadarbībā dzīvību zaudēja vairāk nekā 5000 cilvēku, tostarp 144 civiliedzīvotāji.

Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.