Ar raķetēm apšaudītas vairākas Azerbaidžānas pilsētas, ziņo par daudziem bojāgājušajiem
Kalnu Karabahā notiekošā bruņotā konflikta laikā sestdien ar raķetēm tika apšaudītas vairākas Azerbaidžānas pilsētas, tai skaitā valsts otra lielākā pilsēta Gendže, kur bojā gājušas vismaz 12 civilpersonas.
Glābšanas darbi Azerbaidžānas pilsētā Gendžē, kur trāpīja raķete
Kalnu Karabahā notiekošā bruņotā konflikta laikā sestdien ar raķetēm tika apšaudītas vairākas Azerbaidžānas pilsētas, tai skaitā valsts otra lielākā pilsēta ...
Raķetes triecienā Gendžei, kas notika dažas stundas pēc Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas apšaudīšanas, tika sagrautas vairākas dzīvojamās ēkas. Kāds iedzīvotājs pastāstīja ziņu aģentūrai AFP, ka redzējis septiņu bojāgājušo izvilkšanu no gruvešiem.
Armēnijas puses raķešu triecienā Gendžei nogalinātas vismaz 12 civilpersonas, bet vairāk nekā 40 ievainotas, paziņojusi Azerbaidžānas ģenerālprokuratūra.
Desmitiem glābēju ar sarkanām ķiverēm galvā mēģināja gruvešos atrast izdzīvojušos. Pēc vairāku stundu ilgas meklēšanas viena grupa ienesa ātrās palīdzības mašīnā melnus līķu maisus ar ķermeņu daļām, starp kurām bija galva un roka.
Gendži ķērušas divas raķetes, kas abas trāpījušas dzīvojamos kvartālos. Cietušas vismaz 20 ēkas, no kurām piecas pilnībā sagrautas. Tās trāpījušas agrā sestdienas rītā, kad vairums iedzīvotāju gulēja.
Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva palīgs Hikmats Hadžijevs tviterī paziņoja, ka saskaņā ar "sākotnējo informāciju, tika sagrautas vairāk nekā 20 mājas".
Citā Gendžes dzīvojamā rajonā pagājušo svētdien trāpīja raķete, kas nogalināja 10 civiliedzīvotājus.
Sestdienas rītā arī bija dzirdams spēcīgs sprādziens Mingečeviras pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Gendžes. Mingečevira, kurā atrodas stratēģiskas nozīmes dambis, ir aizsargāta ar pretraķešu aizsardzības sistēmu, un vēl nebija skaidrs, vai raķete ir iznīcināta gaisā vai trāpījusi pilsētā.
Raķetes, kas izšautas uz Mingečeviru pārtvērusi Azerbaidžānas pretgaisa aizsardzības sistēma.
Azerbaidžāna apgalvo, ka pilsētu apšaude veikta ar Krievijā ražoto taktisko ballistisko raķešu kompleksu "Elbruss".
Armēnijas Aizsardzības ministrija noliegusi Azerbaidžānas teritorijas apšaudi, apgalvojot, ka to nesot darījuši nedz Armēnijas armija, nedz starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas spēki.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija piektdien paziņoja, ka armēņu spēku izšauta raķete ceturtdien trāpījusi netālu no Ordubadas, Azerbaidžānas Nahičevānas apgabalā, bet neviens cilvēks nav zaudējis dzīvību.
Armēnijas aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana noraidīja Azerbaidžānas puses apgalvojumus, uzstājot, ka raķetes uz Nahičevānas apgabalu nav izšautas.
Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši 633 armēņu karavīri, bet Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Artilērijas postījumi Kalnu Karabahas konfliktā
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
