Aktīvisti mudina piešķirt Asanžam patvērumu Francijā
Francijas cilvēktiesību aizsardzības organizācija ceturtdien mudināja valdību piešķirt politisko patvērumu tīmekļa projekta "WikiLeaks" dibinātājam Džūljenam Asanžam, aicinājumu adresējot Asanža bijušajam advokātam Ērikam Diponam-Moreti, kas tagad ieņem tieslietu ministra amatu.
Februārī vēl pirms nonākšanas prezidenta Emanuela Makrona valdības amatā Dipons-Moreti pats mudināja Makronu piešķirt politisko patvērumu Asanžam.
Atklātajā vēstulē nule kā ieceltajam ministram organizācija "Robin des Lois" pieprasīja tikšanos ar Diponu-Moreti, šādi cenšoties atjaunot diskusijas par patvēruma piešķiršanu.
"Ierosinājums tiks izvērtēts", ziņu aģentūrai AFP solīja ministrijas preses sekretāre, vienlaikus norādot, ka lēmums par patvēruma piešķiršanu nav ministra kompetencē.
Pie Ekvadoras vēstniecības ēkas Lielbritānijā protestē Džūljena Asanža atbalstītāji.
Asanžs patlaban atrodas cietumā Lielbritānijā un cīnās pret izdošanu ASV.
49 gadus vecajam Asanžam izvirzītas apsūdzības par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010.gadā "WikiLeaks" publicētajiem tūkstošiem militāro un diplomātisko dokumentu.
Asanžs septiņus gadus slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par savu līdzstrādnieču izvarošanu. Pagājušā gada novembrī Zviedrijas prokuratūra beidza izmeklēšanu šajā lietā.
Pamela Andersone dodas apciemot mīļoto Džuljenu Asanžu
Bijusī seriāla „Pludmales patruļa” zvaigzne Pamela Andersone devusies uz Ekvadoras vēstniecību Londonā, kur jau piecus gadus ieslodzīts „WikiLeaks” dibinātājs Džuljens ...
Pērn aprīlī Asanžs no vēstniecības tika izlikts, un Lielbritānijas policija viņu aizturēja.
Tiesa Londonā 7.septembrī izskatīs ASV Tieslietu ministrijas prasību par Asanža izdošanu. ASV ministrija grib Asanžu tiesāt par dokumentu nopludināšanu.
Viņam draud 175 gadu cietumsods.
Būdams Asanža advokāts, Dipons-Moreti šādu soda mēru raksturoja kā "šausminošu un nepanesamu".
Asanžs oficiāli Francijai lūdza patvērumu vēl 2015.gadā, bet prezidents Fransuā Olands to noraidīja.
