Tas var kristiešus sarīdīt pret islāmu - bažas par Turcijas plāniem Sofijas katedrāli pārvērst mošejā
Turcijas tiesa tuvākajā laikā varētu izlemt, vai drīkst ļaut pasaulslaveno Svētās Sofijas katedrāli Stambulā, kas šobrīd funkcionē kā muzejs, pārvērst mošejā, vēstī “Euronews”.
Sofijas katedrālē regulāras reliģiskas ceremonijas nav notikušas jau kopš 1935. gada, kad modernās Turcijas dibinātājs prezidents Mustafa Kebals Ataturks parakstīja rīkojumu pārveidot šo dievnamu par muzeju.
Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I jau brīdinājis, ka šāda statusa maiņa var izraisīt starptautisku spriedzi. “Svētās Sofijas pārvēršana mošejā miljonus kristiešu visā pasaulē noskaņos pret islāmu. Svētā Sofija, sakrāla vieta, kur rietumi satiek austrumus, vienā mirklī var sadalīt šīs divas pasaules laikā, kad cilvēce cieš no nāvējošās koronavīrusa pandēmijas un tai ir vajadzīga vienotība.”
Viens no ievērojamākajiem Bizantijas arhitektūras šedevriem Stambulas Sofijas katedrāles ēka, kas mūsdienās ir muzejs, atkal varētu kļūt par mošeju, vēl pērn martā pieļāvis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Bizantijas pareizticīgo katedrāle tika padarīta par mošeju, kad Konstantinopoli 1453.gadā ieņēma osmaņu turki. Savukārt sekulārās turku valsts izveidotājs 1935.gadā to padarīja par muzeju, un mūsdienās katru gadu to apmeklē miljoniem tūristu.
Erdogans paziņoja, ka šajā vietā atkal būtu jāskan lūgšanām.
Tagad šo jautājumu lems tiesa un, ja tā piekritīs šim nodomam, tad 1935. gada rīkojums tiks anulēts, un lēmums būs jāpieņem Erdoganam.
Eksperti gan norāda, ka sabiedrības pieprasījums pēc tā, ka Svētās Sofijas katedrālē atkal būtu mošeja, nav liels, jo pāri ielai atrodas milzīgā Zilā mošeja, kas var uzņemt līdz pat 10 000 cilvēku.
