Koronavīrusa krīze Vācijā - ievērojami pieaudzis politiski motivēto noziegumu skaits

"Tas ir biedējoši, kā koronavīrusa krīze izsauc jaunas naida formas," atzinusi tieslietu ministre Kristīne Lambrehta.

Savukārt Tīringenes federālās zemes iekšlietu ministrs Georgs Maiers citu zemju kolēģu vārdā norādīja uz "nokaitēto politisko gaisotni, kas noved pie noziegumiem", kā arī uz pieaugošo konfrontāciju starp labējiem un kreisajiem radikāļiem.

Protesti pret ierobežojumiem, kas ieviesti nolūkā ierobežot infekcijas izplatību, pēdējo nedēļu laikā vairākkārt izvērtušies vardarbībā.

Tikmēr trešdien atklātībai nodotie statistikas dati par 2019.gadu liecina, ka politiski motivēto noziegumu skaita pieaugumā pamatā vainojami pašas Vācijas ekstrēmisti, nevis, piemēram, islāmistu teroristi.

Policijas reģistrēto politiski motivēto noziegumu skaits pērn pieaudzis par 14,2% un sasniedzis aptuveni 41 000. No tiem apmēram 22 000 pastrādājuši labējie ekstrēmisti.

Tajā pašā laikā policija konstatējusi, ka reliģiski motivētu noziegumu skaits sarucis par 27%.

To, iespējams, var skaidrot ar islāmistu pastrādāto noziegumu skaita samazināšanos, jo daudzi kādreizējie atbalstītāji ir vīlušies teroristiskajā grupējumā "Islāma valsts", kas cietis smagu sakāvi Irākā un Sīrijā.

Turklāt pēdējo gadu laikā Vācijā aizliegtas vairākas islāma ekstrēmistu organizācijas.

Statistikas dati, ar kuriem iepazīstināja iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers un Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) prezidents Holgers Minhs, liecina, ka pērn sarucis arī to noziegumu skaits, ko iedvesmojušas ārvalstu politiskās ideoloģijas.

Kamēr vairumu noziegumu, kas saistīti ar miesas bojājumiem, pastrādājuši labējie ekstrēmisti, kreisie ekstrēmisti saistīti ar lielāko daļu tīšu dedzināšanu.

Par 13% pieaudzis antisemītisko noziegumu skaits, un 93% no reģistrētajiem 2032 šāda rakstura incidentiem var tikt saistīti ar galēji labējiem.

Ar islamofobiju saistīto noziegumu skaits pieaudzis par 4,4%, un 2019. gadā reģistrēti 950 šāda rakstura incidenti.