Lukašenko cer Baltkrievijā izkomandēt arī vīrusu

Kamēr citās valstīs ieviests karantīnas režīms, Baltkrievijā norit vietējais futbola čempionāts, hokeja meistarsacīkšu uzvarētāji Misnkas "Junostj" pilnām līdzjutēju tribīnēm izcīnījuši Prezidenta kausu un pats Lukašenko arī draudzības spēlē devies uz ledus.

Stāda mežu, gatavojoties parādei

Nesen aizvadīta gadskārtējā Meža nedēļa, tūkstošiem talcinieku stādot mežu, ap 3000 karavīru piedalās mācībās, Baltkrievija gatavojas 9. maija parādei, robežas ir vaļā – nav tikai daudz vietu, kur doties, jo savu robežu slēgusi pat Krievija.

Brīvi strādā veikali, restorāni, tiesa, teātra biļetes tagad var nopirkt pat pirms izrādes, jo daudzi sargājas paši un lieki nekur neiet. Daudzi uzņēmumi pārcēluši darbiniekus strādāt no mājām, un vecāki bērnus sūta uz laukiem.

Atgriežoties no ārzemēm, tomēr jāievēro divu nedēļu karantīna. Vitebskā jau kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas, Minskā neoficiāli aizvērti naktsklubi. Pie ieejas stadionos pat mērīta temperatūra, tomēr tagad ir zināms, ka daudzi Covid-19 pārnēsā bez simptomiem.

Tikai bez panikas

Galvenais – bez panikas, tāda ir Lukašenko direktīva: “No psihozes būs pārējās slimības.” Viņa padomi sargāties ar pirti, čarkiņu, traktoru un lauku darbiem kļuvuši par interneta folkloru. Lukašenko arī uzdevis savai čekai – Valsts drošības komitejai – tikt skaidrībā ar “neliešiem”, kas “sēj paniku”.

Ja ticēt Baltkrievijas statistikai, atveseļošanās no Covid-19 šajā valstī ir ļoti augsta – strauji atlabst apmēram trešā daļa, kamēr pasaulē vidēji katrs piektais inficētais.

Baltkrievijas Veselības ministrija nedod atklātībai katru dienu datus par situāciju ar koronavīrusu, jo tas tikai radīšot paniku. Ministrija gan sarīkojusi studentiem interneta tiešraidi ar iespēju uzdot ierēdņiem jautājumus. Galvenais ieteikums – prieka hormoni vairo imunitāti, nevajag vairīties no randiņiem, tomēr distance esot jāievēro.

Televīzija ir stingrā valsts uzraudzībā, un galvenās ziņas ir par prezidenta veikumiem tautas labā un traktoriem tīrumos, pandēmijai atvēlot īsu apskatu par šausmām ārzemēs. Tiesa, piemin brīvprātīgos, kuri palīdz senioriem, kuriem ieteikts palikt mājās, un Lukašanko ieteicis apgūt prasmi aizsargmaskas veidot no marles.

Slimnīcā nepatur, statistiku nebojā

Tajā pašā laikā Minskā un citās lielās pilsētās slimnīcās atbrīvota vieta Covid-19 slimniekiem, poliklīnikās ierīkotas atsevišķas ieejas pacientiem ar paaugstinātu temperatūru, pie pirmajām pazīmēm iesaka saukt ātros. To gan nestāsta TV ziņās, bet no mutes mutē ārsti un aculiecinieki. Ir mediķi, kas sociālajos tīklos nebaidās aicināt palikt mājās.

Cerības uz palīdzību pagaidām nav lielas. Radio Svoboda vēsta par Minskas pensionāra Vladimira Konstantinoviča pieredzēto. Savārguma un klepus nomocītais 83 gadus vecais vīrietis pats aizgāja uz poliklīniku, kur viņam izsauca ātros un aizveda uz slimnīcu. Tomēr pēc apskates un rentgena pusnaktī pacientu izrakstīja, pēc viņa vārdiem, laikam pat bez koronavīrusa testa.

Mājās viņš paspēja ar pēdējo metro. “Pateica – ass bronhīts, ārstēties mājās,” seniora meita Svetlana uztraucas, ka vai nu bijis žēl vietas večukiem, vai nu negrib bojāt statistiku.

Kādā Minskas slimnīcā atzīst, ka ir tikai divi mākslīgās elpināšanas aparāti. Veselības ministrs Vladimirs Karaņiks turpretim paziņojis, ka ar šīm ierīcēm Baltkrievija ir pasaules priekšgalā – ASV uz 100 000 iedzīvotāju esot 12,9 aparāti, Itālijā – 8,8, Baltkrievijā – 25 (un pat 38, pieskaitot operāciju narkozes aparatūru). Paniska masku un dezinfekcijas līdzekļu pirkšana nav novērota, tiktāl Lukašenko izdevies baltkrievus nomierināt.

Ārsti baidās no VDK

Kritiķi brīdina, ka draudi ar šādu attieksmi ir nopietni. “Epidēmijas nebūs. Jūs par to nedzirdēsiet,” rakstnieks Viktors Martinovičs ironizē, ka pret koronavīrusu Lukašenko radītā sistēma izturas tāpat kā pret opozīciju – tā nav ne TV ekrānos, ne avīzēs. Būšot kā ar vēlēšanām – vienalga, kādi skaitļi. Ja arī būs daudz saslimušo, to nosauks par pneimoniju, Covid-19 nepieminot.

Opozīcija un pilsoniskās sabiedrības līderi aicina izsludināt tautas karantīnu, neapmeklējot mācību iestādes, masu sarīkojumus un vispār izvairoties no liekas saskarsmes. Kaut arī tas nozīmē arī opozicionāru atteikšanos no mītiņiem, viņi riskē nokļūt VDK redzeslokā.

“Lielākā problēma ir tā, ka ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību. Viņi baidās no VDK,” Lietuvas portālam Delfi.lt stāsta Baltkrievijas pilsoniskās kustības Naš dom (Mūsu mājas) vadītāja Olga Karača. Viņa uzskata, ka varas iestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus.

Kaimiņos sāk satraukties

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis satraucas, ka kaimiņvalsts var kļūt par nekontrolējamu Covid-19 perēkli. “Atsevišķi cilvēki” vēl aizvien izmanto iespēju šķērsot abu valstu robežu pa sauszemes ceļiem. Pēc Skverneļa teiktā, ja Baltkrievijas vadība nereaģēs uz krīzi adekvāti, robežu aizliegs šķērsot arī viņiem, kuru skaits pašlaik pat nesniedzas desmitos.

“Baltkrievijas līdera izteikumi, šie kadri ar pozēšanu sporta sacīkstēs, kurās ir klāt daudz cilvēku, un apgalvojumi, ka vīrusa tur nav, tiešām liek raizēties,” atzinis veselības ministrs Aurēlijs Verīga.

Vēl ne pārāk sen arī Lietuvā kāds Itālijas basketbola treneris ar smīnu atsaucās par piesardzības pasākumiem mūsu dienvidu kaimiņvalstī…