Covid-19 izslimojušie: "Bailes no nāves bija fiziskas. Ko tādu neaizmirst"
Pirmie ar jauno koronavīrusu saslimušie Sāremā iedzīvotāji ir gandrīz izveseļojušies un tagad saka: arī vieglākas saslimšanas gadijumā, kad hospitalizēšana nav nepieciešama pašsajūta ir briesmīga un slimība vēl ilgi par sevi atgādinās, vēsta "Postimees".
Pirmās Sāremā saslimšanas sākušās volejbola sacensībās un burbuļu festivālā, kas notika dažas dienas pēc sporta pasākuma. Kopš tā pagājušas trīs nedēļas.
Lielākā daļa cilvēku, kuri šajos pasākumos inficējās, jau paspējuši izslimot Covid-19. Pārsvarā jaunieši un vidējā vecuma cilvēki. Un viņu pieredze ir atšķirīga.
No neciešamām galvas sāpēm, temperatūras un sausa klepus līdz elpas trūkumam, sāpēm vēderā, garšas un ožas zudumam. Vairāki cilvēki, kuri inficējās šajos pasākumos joprojām ārstējas slimnīcā.
Daži no uzrunātajiem stāsta, ka smagie slimības simptomi un neziņa izsaukusi paniskas bailes, no kurām neesot bijis iespējams atbrīvoties.
Šī slimība ir bīstama arī jauniem cilvēkiem, taču centieties saglabāt mieru, visi kā viens saka izslimojušie.
Hannes (45 gadi): "Neatceros, kad jutos tik slims. Varbūt, kad jaunībā slimoju ar plaušu iekaisumu un arī bija smagi.” Vīrietim bija augsta temperatūra un smakšana. Pirmie slimības simptomi parādījās četras dienas pēc tam, kad viņš pabijis burbuļu festivālā.
Pirmajā dienā pacēlusies temperatūra, parādījies klepus un spēcīgas sāpes kaklā: "Temperatūru izdevās nosist dažu dienu laikā un es jau sāku cerēt, ka sliktākais ir aiz muguras, bet septītās dienas vakarā kļuva grūti elpot. Sākumā domāju, ka mājās ir putekļains, atvēru logus, lai ielaistu gaisu, bet tas nepalīdzēja. Trūka elpas, smaku nost."
Šo paniku neesot iespējams salīdzināt ar parastu uztraukumu, jo bijusi sajūta, ka tūlīt nosmaksi:
"Nāves bailes izjūti fiziski, ko tādu nekad neaizmirst." Pēc smagās krīzes veselības atjaunošanās notikusi vēl divas trīs dienas.
"Kopš slimības pagājušas jau septiņpadsmit dienas, jūtos labāk, bet turpinu ārstēšanos un veselības stiprināšanu. Joprojām nejūtos vesels. Pagaidām nevar saprast, kad būšu pavisam drošs, ka esmu izveseļojies, jo jūtu, ka atjaunošanās prasīs laiku un var būt slikti tāpēc, ka vīruss vēl ir dzīvotspējīgs un ir iespējams saslimt atkal."
Mjarts (54 gadi): "Es biju trīsdesmit sestais ar koronavīrusu Sāremā saslimušais. Un biju pirmais, kurš analīzes nodeva caur logu. Man strauji pazuda enerģija, sāpēja ceļi, roku pirksti, galva griezās, bet acis sāpēja tā, ka nespēju tās atvērt."
"Šī slimība ir ļoti viltīga. Tu domā, ka ir labāk, bet tad notiek saasinājums."
Ožas un garšas sajūta joprojām līdz galam neesot atjaunojusies, taču bez tās nekādi, jo Mjarts ir vīna kluba "Arensburg" prezidents:
"Es nejutu pat ķiploka smaržu. Kopš saslimšanas ir pagājušas 14 dienas. Vakar man atkal bija temperatūra."
Hilje (42 gadi): "Vīruss mani nomoka jau četrpadsmit dienas. Es nekad agrāk neesmu jutusi tik lielas sāpes. Slimība sākās pēkšņi ar spēcīgām galvas sāpēm."
Pirmajā saslimšanas dienā temperatūras nebija, bet galva sāpējuši tik neciešami, ka sieviete visa bijusi aukstos sviedros. Nākošajā dienā nedaudz pacēlusies temperatūra. Vēlāk bijis grūti noturēt vaļā acis.
Pati smagākā bijusi otrā diena, kad parādījusies sajūta, ka viņa nomirs. Septītajā dienā galvas sāpes pārgājušas, bet parādījušās sāpes kaklā un vēderā.
Hiljes vīrs vīrusu pārcietis sevišķi smagi – ar augstu temperatūru, nespēku, kad nav iespējams pat piecelties no gultas.
14 dienas vēlāk Hilje beidzot sajutusies kā cilvēks. Ar savu pieredzes stāstu viņa cenšas atgādināt, ka šis vīruss ir bīstams arī jauniem cilvēkiem.
