Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Viens no Berlīnes parkiem Covid-19 pandēmijas laikā. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

"Mirstības līmenis rada neizpratni..." kāpēc Vācijā ir krasi mazāks Covid-19 dēļ mirušo skaits? 16

Pasaulē
30. martā 09:01 2020. gada 30. martā 09:01
  Jauns.lv
Lai arī kopumā situācija Eiropā saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojumu ir sarežģīta, vismaz statistikas ziņā salīdzinoši veiksmīgi klājas Vācijai, kur, neraugoties uz visai lielo inficēto skaitu, ir ļoti zema mirstība vīrusa dēļ. Eksperti skaidro, kāpēc tā.

Situācija Vācijā skaitļos patiesi izskatās krietni labāka nekā citur. Itālijā mirstība no Covid-19 sasniedz aptuveni 10%, Spānijā 7,3%, Francijā 5,2%, bet Vācijā tie ir 0,54%. Kāpēc tāda atšķirība?

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperts Ričards Pebadijs Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacījis: “Ja godīgi, mēs aizvien zinām pārāk maz. Mirstības līmenis rada neizpratni.” Viņš gan brīdina, ka salīdzināt valstis savā starpā nav pareizi, jo apstākļi katrā ir atšķirīgi. “Tas ir, kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem,” norāda eksperts.

Tomēr ir daži iespējamie izskaidrojumi, kas šos krasi atšķirīgos skaitļus varētu būt ietekmējuši.

Laiks

“Itālija un Spānija, visticamāk, epidēmijas ziņā ir krietni tālāk par Vāciju,” viņš skaidro.

Tāpat šajās valstīs pirmie gadījumi netika pamanīti, kas ļāva vīrusam nemanītam izplatīties starp iedzīvotājiem.

Paiet kāds laiks, pirms sāk parādīties komplikācijas - daudzi pacienti pirms nāves vairākas nedēļas pavada intensīvās terapijas nodaļās.

Ārsti slimnīcā Milānā. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Vecums

Tā kā daudzās valstīs maz veic Covid-19 analīzes, ir zināms tikai apstiprināto slimnieku vidējais vecums, tomēr, iespējams, ir daudz gados jaunu cilvēku, kuriem arī ir bijis vīruss, bet viņi nav izjutuši simptomus vai arī izjutuši tos ļoti viegli.

Inficēto vidējais vecums Itālijā ir daudz lielāks nekā citās valstīs, ieskaitot Vāciju. Vācu populācijas pētnieks Andreass Bakhauss šonedēļ vērsa uzmanību, ka vidējais Vācijas inficēto cilvēku vecums ir 45 gadi, Itālijas – 63 gadi.

Viņš arī salīdzināja Dienvidkorejas un Itālijas datus laikā, kad abām valstīm bija vienāds reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits. Dienvidkorejā aptuveni deviņi procenti apstiprināto slimnieku bija vecumā virs 70 gadiem, Itālijā tie bija 40%.

Kā jau vairākkārt izskanējis, jauniem cilvēkiem slimības gaita ir krietni vieglāka, ja viņiem nav citu hronisku slimību, tomēr ir arī traģiski izņēmumi, piemēram, šonedēļ Berlīnē miris 42 gadus vecs veselīgs vīrietis.

Testēšana

Valstīs ir arī atšķirīgas testēšanas stratēģijas. Ja Itālijā vairāk pārbaudītu gados jaunus cilvēkus, iespējams, mirstības koeficients būtu krietni citādāks. Vācija tikmēr ir parūpējusies, lai pārbaudītu visus, kuri nonākuši saskarsmē ar inficētu personu, kā arī tos, kuri izjūt vieglus simptomus.

Berlīnes “Charite” slimnīcas Virusoloģijas institūta vadītājs Kristians Drostens skaidro, ka ik nedēļu Vācijā tiek veiktas analīzes 500 000 cilvēku. PVO ārkārtas situāciju koordinators Maikls Raiens saka: “Vācija īsteno ļoti agresīvu testēšanas stratēģiju, tāpēc starp visiem apstiprinātajiem, iespējams, ir krietni vairāk vieglu gadījumu.”

Jānorāda, ka PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss aicinājis valstis “pārbaudīt, pārbaudīt, pārbaudīt”, lai varētu saprast, kāda ir patiesā situācija.

Vēl viens izskaidrojums – Vācijā ir tik maz nāves gadījumu, jo tā atšķirībā no Itālijas tik plaši neveic testēšanu pēc pacienta nāves.

Veselības aprūpes kvalitāte

PVO pārstāvis Raiens norādījis – jo labāk slimnīcas ir sagatavotas, jo vairāk dzīvību izdosies glābt. “Kad slimnīcas ir pacientu pilnas, ir jautājums, cik ilgi ir iespējams sniegt atbilstošu aprūpi un vai ir iespējams reaģēt uz visām pacienta stāvokļa izmaiņām intensīvās terapijas nodaļā,” viņš saka.

Pebadijs norāda, ka izšķiroši ir trīs faktori: gultu skaits intensīvās terapijas nodaļās, pietiekams individuālo aizsarglīdzekļu daudzums un labi sagatavots medicīniskais personāls.

Itālijā, kurā dzīvo 60 miljoni cilvēku, pirms krīzes bija aptuveni 5000 gultu intensīvās terapijas nodaļās. Slimības uzliesmojuma laikā ir radītas jaunas. Lielbritānijā ar 66 miljoniem iedzīvotāju ir 4100 intensīvās terapijas gultu, Vācijā ar 80 miljoniem iedzīvotāju ir aptuveni 28 000 gultu, un paredzams, ka šis skaits tiks dubultots.

Saistītās ziņas

No Romas uz Maskavu atbraukusī Jūlija: "Jūs vienkārši neko nezināt" 60
Spānijā ar Covid-19 mirušo skaits pārsniedzis 6000
Kāpēc Itālija? "Tas, ka viņi izglābj tik daudz, ir brīnums…" 10

Citi šobrīd lasa

FOTO: ļaudis dodas uz Dailes teātra pirmizrādi "Blokmājas Dons Kihots"
VIDEO: lai šampanietis līst! Mūsu basketbola zvaigzne Jānis Timma ar vērienu nosvin dzimšanas dienu 4
"Es nezinu nevienu, kurš būtu mīlējis mani vairāk" - Anna Sedokova aizkustinoši sveic mīļoto Timmu dzimšanas dienā
Tēmas: Koronavīruss
Skatīt visus komentārus

«Моя жизнь очень сильно изменилась»: дочь Заворотнюк высказалась о ситуации с мамой

Герцогиня Меган в суде выдвинула серьезные обвинения против королевской семьи