Krievijas vēstnieks: cerības uz pārmaiņām attiecībās ar Lietuvu nav attaisnojušās

Kā viņš izteicies intervijā Krievijas ziņu aģentūrai "RIA Novosti", Lietuvas "pretkrieviskā līnija" savā ziņā pat pastiprinājusies. Tikmēr Lietuvas prezidenta birojs uzsver, ka tagadējais prezidents attiecībā pret Krieviju ietur konsekventu nostāju, kas nemainīsies, kamēr nebūs novērsti iemesli, kuru dēļ Maskavai noteiktas sankcijas.

"Diemžēl nekādas pozitīvas pārmaiņas mūsu divpusējās attiecībās ar Lietuvu pagājušā gada laikā nav notikušas, lai gan, neslēpšu - zināmu laiku, kamēr notika Lietuvas prezidenta vēlēšanas, cerības bija," paziņojis Udaļcovs. "Prakse parādījusi, ka jaunā šīs valsts vadība iet to pašu ceļu, ko ieminusi iepriekšējā prezidente Daļa Grībauskaite, un pretkrieviskā līnija nav vājinājusies, bet kaut kādā ziņā pat aktivizējusies, ko mums ar nožēlu nākas atzīt."

Pēc vēstnieka sacītā, "nedarbojas nekādi starpvalstu kontaktu formāti, starpvaldību komisija un citi sadarbības mehānismi", netiek attīstīta divpusējo attiecību tiesiskā bāze.

"Par šo tematu varētu runāt gari, bet pagaidām mēs nekādas labvēlīgas pārmaiņas nejūtam, lai gan no mūsu puses tāda vēlēšanās ir, un mēs gaidīsim, kad mūsu partneri būs noskaņoti virzīties uz priekšu," viņš izteicies.

Lietuva ir viena no asākajām Maskavas kritiķēm starptautiskajā sabiedrībā, bet kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, īpaši uztraucas par Krievijas radīto militāro apdraudējumu.

Lietuvas izlūkdienesti pagājušajā nedēļā publiskotajā gada ziņojumā par lielākajiem apdraudējumiem Lietuvai atzina Krievijas īstenoto ārpolitiku un drošības politiku.

Kā komentārā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" norādījis Lietuvas prezidenta birojs, Nausēda attiecībā pret Krieviju ietur konsekventu nostāju un Lietuva iestājas par sankciju ievērošanu pret Krieviju, kamēr nebūs novērsti iemesli, kuru dēļ Maskavai noteiktas šīs sankcijas un kamēr pati Krievija nebūs mainījusi savu nostāju.

"Lietuva ir pārliecināta, ka Eiropā nav pieļaujama nelikumīga militārā spēka izmantošana un rupji kaimiņvalstu suverenitātes pārkāpumi," uzsvērts biroja paziņojumā. "Krievija neievēro uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, demokrātijas principus, cilvēktiesības un mierīgas līdzāspastāvēšanas principus, un līdz pat šim laikam nav rīkojusies, lai īstenotu Minskas vienošanās."

Lietuvas prezidenta birojs aicina nepiemirst arī Krievijas centienus pārrakstīt vēsturi un paturēt prātā, ka Krievija nosaukta par vienu no lielākajiem apdraudējumiem Baltijas valstu drošībai, ka tā demonstrē savu militāro spēku pie Baltijas valstu robežām un aktivizē kiberuzbrukumus un informācijas uzbrukumus pret Lietuvu un citām kaimiņvalstīm.

"Krieviju par apdraudējumu atzinusi arī NATO. Pēdējā laikā sabiedrība kļūst aizvien apzinīgāka un noturīgāka pret naidīgām darbībām, kas vērstas pret Lietuvu, aktīvāk runā par apdraudējumiem, iesaistās to atpazīšanā un cīņā ar tiem," uzsvēruši prezidenta pārstāvji.

Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta profesore Dovile Jakņūnaite atzinusi, ka Krievija varēja lolot zināmas cerības uz pārmaiņām, kad Nausēda nomainīja amatā Grībauskaiti, kura bija pazīstama ar savu stingro un kategorisko nostāju attiecībā pret Maskavu.

"Jebkura jauna cilvēka ienākšana jau pati par sevi varēja pamudināt uz pieļāvumiem, ka kaut kas mainīsies. Iespējams, mūsu tagadējā prezidenta retorika vismaz sākumā bija tāda, ka viņš vairījās ieņemt stingrāku nostāju - ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet vispār,“ spriedusi politoloģe. "Galu galā prezidenta vēlēšanu kampaņa pārmaiņas nesolīja, un to ir svarīgi paturēt prātā."

Pēc ekspertes teiktā, prezidents ar saviem izteikumiem apliecinājis, ka Lietuvas ārpolitikā joprojām dominē Krievijas radīto risku akcentēšana. "Šai ziņā attieksme pret Krieviju nevis kļuvusi stingrāka, bet vienkārši palikusi tikpat stingra,“ viņa norādījusi, piebilstot, ka Udaļcova izteikumos nav saklausāms nekāds jauns vēstījums Lietuvai.