Berlināles prestižā Alfrēda Bauera balva atcelta viņa nacistiskās pagātnes dēļ
Berlīnes kinofestivāla Berlināles organizatori ir atcēluši tās pirmā direktora Alfrēda Bauera vārdā nosaukto balvu, jo ir kļuvis zināms, ka viņš bijis augsta ranga nacists.
Vācijas lakraksta "Die Zeit" veiktā izmeklēšanā ir noskaidrota Bauera ievērojamā loma Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā (NSDAP), organizatori paziņoja savā "Facebook" lapā pirms šī festivāla, kurš sāksies 20.februārī.
Organizatori atsaucās uz "Die Zeit" trešdien publicētu rakstu, kas parāda jaunā gaismā Bauera lomu nacionālsociālistu kinopolitikā.
"Šo avotu interpretācija vedina uzskatīt, ka viņš ir ieņēmis ievērojamus amatus nacistu laikmetā. Ņemot vērā šos jaunos atradumus, Berlināle nekavējoties apturēs "Sudraba lāci - Alfrēda Bauera balvu"," teikts organizatoru paziņojumā.
"Mēs apsveicam šo pētījumu un tā publicēšanu (..) un izmantosim iespēju sākt festivāla vēstures dziļāku izpēti ar ārēju ekspertu atbalstu," viņi piebilda.
Bauers bija Berlināles pirmais vadītājs no 1951. līdz 1976.gadam. "Die Zeit" pētījumā, izmantojot arhīvu dokumentus, konstatēts, ka viņam pirms tam bija ievērojama loma Trešā reiha Filmu direkcijā, kas atradās propagandas ministra Jozefa Gebelsa pakļautībā.
Laikraksts arī uzzināja, ka saskaņā ar nacistu laika dokumentiem Bauers bijis NSDAP biedrs un darbojies tās paramilitārajā organizācijā "Sturmabteilung" (SA). Baueram arī bijusi svarīga loma aktieru, producentu un citu kinoindustrijas locekļu novērošanā.
Pēc Otrā pasaules kara Bauers centās dzēst savas nacistiskās pagātnes pēdas, pat apgalvojot, ka esot pretojies šim režīmam. Sešus gadus pēc režīma sagrāves viņš tika iecelts par Berlināles direktoru un palīdzēja kļūt šim festivālam par vienu no trim ievērojamākajiem kinofestivāliem pasaulē līdztekus Kannu un Venēcijas festivāliem.
Bauers nomira 1986.gadā, un viņa vārdā nosauktā balva tika nodibināta jau pēc viņa nāves.
Šīgada festivāla žūriju vadīs britu aktieris Džeremijs Aironss.
