Putins premjera amatam izvirza nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien premjerministra amatam izvirzījis Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu, paziņojis Kremļa preses dienests.
Putins Mišustina kandidatūru izskatīšanai Valsts domē izvirzījis pēc tikšanās ar viņu, pavēstīja preses dienests.
Kā paziņoja Valsts domes preses dienests, parlamenta apakšpalāta Mišustina kandidatūru izskatīs ceturtdien, 16.janvārī.
53 gadus vecais Mišustins nodokļu dienestu vada kopš 2010.gada un pirms tam nodarbojies ar biznesu un strādājis dažādos amatos valdībā.
Kā ziņots, trešdien demisionēja premjerministra Dmitrija Medvedeva vadītā valdība.
Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.
Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.
Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.
"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.
Drošības padomes priekšsēdētājs ir Putins un tajā ietilpst vēl 11 pastāvīgie locekļi.
Putins trešdien ierosināja sarīkot referendumu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, vienlaikus saglabājot spēcīgu prezidentālo sistēmu.
Prezidents ar šādu paziņojumu nāca klajā ikgadējā uzrunā parlamentā par stāvokli valstī.
Viņš gan neatklāja, kad tieši šāds referendums varētu notikt. Tomēr vienlaikus Putins norādīja, ka ierosinātie grozījumi neskar konstitūcijas pamatus, tāpēc tos var apstiprināt parlaments pastāvošās procedūras ietvaros, pieņemot attiecīgus konstitucionālos likumus.
Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs vēlāk paziņoja, ka Putins parakstīs atsevišķu rīkojumu par to, kādi būs termiņi un kārtība balsošanai par konstitūcijas grozījumiem.
Peskovs uzsvēra, ka runa nav par referendumu, bet gan balsošanu.
"Šajā gadījumā runa nevar būt par referendumu un faktiski pat neparedz kaut kādu [grozījumu] pieņemšanu balsošanas ceļā," pavēstīja Peskovs.
Arī Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova paziņoja, ka Putina ierosināto konstitūcijas grozījumu apstiprināšanai tiks izraudzīts nevis referendums, bet cita tautas apspriešanās forma.
"Vadoties pēc tā, ko teica prezidents, nedomāju, ka lieta nonāks līdz referendumam. Ir arī citas apspriešanas formas. Taču šis jautājumus jāapskata vairāk saturiski un uzmanīgi," aģentūrai "Interfax" pavēstīja Pamfilova. "Visticamāk, tā tomēr būs apspriešanās, kurai referendums nebūs vajadzīgs."
Putins aicināja paplašināt parlamenta pilnvaras, uzticot deputātiem atbildību par premjerministra un kabineta locekļu izvēli. Putins ierosināja piešķirt parlamenta deputātiem tiesības ne tikai saskaņot, ber arī apstiprināti premjera, visu vicepremjeru un ministru kandidatūras, turklāt prezidentam nebūs tiesības tās noraidīt.
Taču viņš uzsvēra, ka Krievijai nevajag kļūt par parlamentāru republiku un tai jāpaliek spēcīgai prezidentālai republikai. Tāpēc prezidentam jābūt tiesībām atlaist premjeru vai ministrus sakarā ar uzticības zaudēšanu vai pienākumu nepildīšanu.
