Aļaskā izglābj no ārpasaules nošķirtu vīrieti, kuram pirms 3 nedēļām nodegusi māja

Taisona glābšanas misija norisinājās 9.janvārī. Glābēji no gaisa pamanīja viņa sniegā veidoto palīgā saucienu un drīz vien ieraudzīja arī pašu vīrieti. Blakus viņam atradās nodegušās mājas krāsmatas.

"Viss, kas man reiz piederējis, atradās tajā mājā," glābējiem teica Taisons.

Sadega viss, ieskaitot labāko draugu

Taisons kopš pērnā gada septembra viens pats dzīvoja nelielā mājiņā aptuveni 30 kilometrus no Aļaskas apgabala Skuentnas. "Klejotāja māja - viegla karkasa būdiņa, kas pārvilkta ar mitrumizturīgu plastmasas pārvalku, kas nopirkts no kāda Vjetnamas kara veterāna" - tā savu mitekli raksturoja pats Taisons.

Vīrietis glābējiem atzinis, ka ugunsgrēks izcēlies aizmāršības un neapdomības dēļ - viņš gribējis ātrāk iekurināt krāsni, tāpēc plītiņā iebāzis palielu kartona gabalu. Taisons min, ka daļa liesmojošā kartona gabala izkritusi no skursteņa un aizdedzinājusi jumtu.

Nelaime notikusi naktī, par precīzu datumu vīrietis nav drošs, tas bijis 17. vai 18.decembris. Viņš pamodies, kad no jumta sākusi pilēt kūstoša plastmasa. Taisons izskrējis ārā un ieraudzījis, ka viss jumts ir liesmās. Tajā brīdī ārā valdījis apmēram -15 grādu sals.

Panikā vīrietis sācis grābt un nest laukā visu, kas bijis pa rokai, tai skaitā šaujamieroci un segas. Tomēr galvenā prioritāte bijis labākais draugs - 6 gadus vecais labradors Fils.

Taisons pavēlējis Filam veikli skriet ārā un, ieraugot, ka suns izlec no gultas, pieņēmis, ka dzīvnieks izskrējis no degošās mājas. Tomēr brīdī, kad Taisons pats visbeidzot izskrēja no mājas, viņš sadzirdēja suņa gaudas no iekšpuses. "Un es biju pārliecināts, ka viņš vairs neatrodas mājā. Es kritu histērijā. Man nav vārdu, lai aprakstītu to, tas bija vienkārši kliedziens," sāpīgo notikumu atceras Taisons. "Tas nāca no iekšienes. Ne dusmīgs, ne skumjš. Tas vienkārši bija viss, ko es varēju izteikt - vienkārši kliedziens."

Burti SOS sniegā

Daudz laika sērām par Filu Taisonam neatlika, jo bija jādomā izdzīvošanas plāns.

Tā kā viņš noteiktajā vietā bija dzīvojis tikai dažus mēnešus, Taisons vēl nebija kārtīgi apguvis apkārtni, tai skaitā to, vai netālu esošā upe būs pietiekoši aizsalusi, lai to varētu šķērsot, meklējot palīdzību. Tuvākie kaimiņi atradās aptuveni 30 kilometru attālumā, bet Taisonam nebija pieejama pat karte. Doties ceļā viņš nevarēja arī tāpēc, ka ārā valdīja sals un viņa sniega zābaki bija sadeguši. "Lukturītis izdega pēc kādām 10 dienām," stāsta Taisons.

No mājas krāsmatām viņš izlasīja skārdenes ar ēdienu - pupiņas, konservus un pāris zemesriekstu sviesta bundžiņas. Aplūkojot krājumus, Taisons secināja, ka ar tiem varētu pietikt aptuveni mēnesim. Tomēr vairākas bundžas uguns ietekmē bija atvērušās un sajaukušās ar degošās mājas dūmiem.

Saziņai ar ārpasauli Taisons pirms ugunsgrēka izmantoja nolietotu telefonu, bet tas sadedzis. Viņš cerējis, ka radi un draugi sāks uztraukties par viņu, un tā arī noticis. Ja neviens nebūtu ieradies viņu glābt, pēc 35.dienas viņš pats dotos ceļā, stāsta Taisons.

Pirmās divas naktis vīrietis gulējis sniegā izraktā alā, bet ar laiku no koka pagalēm un plēves sameistarojis teltij līdzīgu pajumti. Sniegā Taisons iegrebis briesmu signālu SOS, labākai redzamībai apberot sniegu ar pelniem no nodegušās mājas.

Visbeidzot, vairāk nekā 20 dienas pēc traģiskā ugunsgrēka, Taisons virs galvas ieraudzīja glābšanas helikopteru. Viens no glābējiem stāsta, ka Taisons atrašanas brīdī izskatījies gluži kā aktieris Toms Henkss filmā "Aizskalotais" ("Cast Away"): "Mati līdz pleciem, pie saknēm kastaņbrūni, bet galos izbalējuši zeltaini, ieveidojušies izspūrušos dredos karājās gar viņa kaklu. Nekoptā bārda sliecās līdz pat krūtīm." Neskatoties uz pārdzīvoto, Taisons bijis pie labas veselības un ļoti enerģisks.

Tagad bez dzīvesvietas palikušais vīrietis plāno doties uz Soltleiksitiju, kur dzīvo viņa ģimene. "Viņiem ir arī suns," atklāj Taisons.