Lietuva lepojas ar leģendāru vietu - Krustu kalnu netālu no Šauļiem

Krustu kalnā jau vairāk nekā 180 gadus ticīgie uzstāda dažāda lieluma krustus – sākot no monumentāliem tēlniecības darbiem un beidzot ar nelieliem amuletiem. Neviens īsti nezina, cik krustu kalnā uzstādīts – tos ir neiespējami saskaitīt. To skaits tiek lēsts ap 200 000.

Krustu kalns ir 8-10 metru augsts un 40 – 50 metru plats. Šeit ir redzami krusti un krustiņi no vairākām pasaules vietām - gan tūristu atvesti un rokām taisīti, gan kādam par godu novietoti, jo pilnīgi viesiem ir iespēja šeit atstāt savu krustiņu, vēsta Šauļu tūrisma informācijas centra informācija.

Krustu kalna vēsture meklējama ļoti tālā pagātnē. Viduslaikos Krustu kalna vietā esot bijusi pagānu - zemgaļu pils, kas bijusi celta no koka, kuru vācu krustneši 1348. gadā sīvā kaujā nodedzinājuši. Kaujā kritušos apglabājuši un virs apbedījumiem uzbēruši kurgānu – tagadējo Krustu kalnu. Teikas vēsta, ka pa naktīm kalnā klīstot nogalināto pagānu rēgi.

Savukārt kāda cita leģenda vēsta, ka savulaik kalna vietā bijis dievnams. Lielas vētras laikā tajā iespēris zibens un baznīca ar visiem tajā esošajiem nogrimusi zemē. Rītausmā no pazemes pieceļoties mūki un pa kalnu dodas mistiskā procesijā.

Par sakrālu vietu Krustu kalns kļuva 19. gadsimtā. Pirmie krusti šeit uzstādīti 1831. gadā, pieminot poļu un lietuviešu sacelšanās laikā pret krievu carismu kritušos, jo tolaik cara valdība neļāva pienācīgi pagodināt kritušo sacelšanās dalībnieku kapus.

Cita versija apgalvo, ka daudz krustu uzradās pēc 19. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Krusta pilskalnā it kā parādījusies Vissvētākā Jaunava Marija ar zīdaini Jēzu, kura pamudinājusi cilvēkus šajā vietā likt krustus.

Padomju laikā Krustu kalnu mēģināja nolīdzināt ar buldozeriem, bet tas neizdevās. Par spīti varām un ateistu pretestībai, kā arī vairākiem ugunsgrēkiem (pēdējais notika 2017. gada aprīlī) Krustu kalns ir pastāvējis gadu desmitiem un joprojām liecina par cilvēku ticības spēku. Jāteic, ka tagad uz Krustu kalnu nedodas tikai kristieši. Starp krustiem var atrast arī jūdaisma simbolus un citātus no Korāna.

Krustu kalns ir „tautas īpašums” – uz to nepretendē ne valsts, ne pašvaldība, ne baznīca. To apmeklēt un tur uzstādīt krustu var jebkurš. Savukārt par kalna uzturēšanu kārtībā rūpējas netālu esošais franciskāņu klosteris un Šauļu pašvaldība.