Bolīvijas prezidents Evo Moraless atkāpies no amata; viņa atrašanās vieta nav zināma
Pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem pret iespējamo krāpšanos prezidenta vēlēšanās Bolīvijas prezidents Evo Moraless svētdien paziņojis par atkāpšanos no amata.
Moraless, kura atrašanās vieta pašreiz nav zināma, par atkāpšanos paziņoja televīzijā neilgi pēc tam, kad bija izsludinājis jaunas parlamenta vēlēšanas.
Vēlāk Moraless tviterī paziņoja, ka Bolīvijas varasiestādes grib viņu aizturēt un "vardarbīgas grupas" uzbrukušas viņa rezidencei.
Opozīcijas līderis Luiss Fernando Kamačo tviterī apgalvoja, ka orderis Morales aizturēšanai ir apstiprināts, un policija un armija viņu meklē. Taču Bolīvijas policijas ģenerālis Juri Kalderons noliedza, ka būtu izdots orderis Moralesa vai valdības ministru aizturēšanai, un sacīja, ka citu policistu izteikumi radījuši pārpratumu šajā jautājumā.
Kas stāsies Moralesa vietā, pagaidām nav skaidrs.
Viceprezidents un Senāta prezidents svētdien arī atkāpās no amatiem. Vienīgais atlikušais kandidāts, kas saskaņa ar konstitūciju šādā situācijā varētu stāties Moralesa vietā, ir parlamenta apakšpalātas vadītājs, taču viņš amatu pametis jau iepriekš.
Protestētāji ziņu par Moralesa atkāpšanos uzņēma ar sajūsmu. "Mēs svinam to, ka Bolīvija ir brīva," sacīja viens no demonstrantiem.
No amatiem svētdien atkāpās arī vairāki valdības ministri un vēlēšanu tribunāla vadītāja Marija Čoke Kispe, kuru policija aizturēja pēc tam, kad viņa mēģināja izvairīties no varasiestādēm, pārģērbjoties par vīrieti. Aizturēts arī vēlēšanu tribunāla viceprezidents Antonio Kostass, paziņoja policija.
Kalderons apstiprināja, ka aizturēti arī četru departamentu vēlēšanu tribunālu vadītāji un izdoti orderi vēl 25 departamentu vēlēšanu tribunālu amatpersonu aizturēšanai.
Ģenerālprokuratūra pavēstīja, ka sāks izmeklēšanu pret vēlēšanu tribunāla locekļiem par pārkāpumiem vēlēšanu procesā.
Protesti un nemieri Bolīvijā sākās pēc 20.oktobrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem jau pirmajā kārtā uzvarēja Moraless, kurš pretrunā ar konstitūciju pretendēja jau uz ceturto termiņu valsts galvas amatā.
Jaunākie dati liecina, ka nemieros kopš vēlēšanām gājuši bojā trīs cilvēki un vairāk nekā 300 ir ievainoti.
Amerikas Valstu Organizācija, kas novēroja vēlēšanas, svētdien publiskoja ziņojumu, kurā apšaubīja vēlēšanu iznākumu un aicināja iecelt jaunu vēlēšanu komisiju un tad rīkot jaunas vēlēšanas.
Moraless tam piekrita un solīja mainīt vēlēšanu tribunāla sastāvu pirms jaunajām vēlēšanām, bet neatklāja, vai pats plāno atkārtoti kandidēt uz augsto amatu. Taču neilgi pēc šī Morales paziņojuma Bolīvijas armijas galvenais komandieris Viljams Kalimans nacionālajā televīzijā aicināja Moralesu atkāpties.
Pēc tam politiskā krīze strauji saasinājās, novedot pie Moralesa atkāpšanās, ko pieprasīja arī opozīcija un protestētāji. Protestētāju pūļi svētdien opozīcijas līdera Luisa Fernando Kamačo vadībā nogādāja prezidenta pilī Lapasā vēstuli, kurā pieprasīta Moralesa atkāpšanās.
Kubas, Argentīnas un Venecuēlas līderi pauduši atbalstu Moralesam un pašreizējo situāciju Bolīvijā nodēvējuši par apvērsumu.
Meksikas ārlietu ministrs piedāvāja Moralesam patvērumu un paziņoja, ka Meksikas oficiālajā rezidencē Lapsā patvērušies 20 Bolīvijas valdības un parlamenta locekļi.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni svētdien pauda viedokli, ka nepieciešama jauna, neatkarīgi sastādīta vēlēšanu komisija un jaunas vēlēšanas, lai atjaunotu uzticību Bolīvijas demokrātiskajai sistēmai.
ASV valsts sekretārs Maiks Pomepo paziņoja, ka Savienotās Valstis atbalsta aicinājumus sarīkot jaunas vēlēšanas.
Moraless, kurš prezidenta amatā stājās 2006.gadā, bija pirmais Bolīvijas iezemiešu prezidents. Viņš valsts galvas amatu ieņēmies visilgāko laiku, ja salīdzina ar viņa priekštečiem.
Vēlēšanās 20.oktobrī Moraless cīnījās par ceturto termiņu amatā, kaut gan konstitūcija vienam cilvēkam atļauj ieņemt prezidenta amatu tikai divus termiņus pēc kārtas. Moraless tiesā panāca iespēju šo ierobežojumu apiet.
Bolīvija Moralesa prezidentūras laikā ir uzplaukusi. Ar gāzes un litija ieguvi iepriekš nabadzīgā Dienvidamerikas valsts ir spējusi panākt ekonomikas izaugsmi, kas pārsniedz 6% gadā.
Tomēr Moralesa varas autoritārais raksturs daudzos pilsoņos raisījis pretestību.
