Kremlis baidās zaudēt varu Maskavā un cīnās ar savdabīgām metodēm
Lai nepieļautu Kremļa varas zaudēšanu Maskavas pašvaldībā, vēlēšanu komisija atsaka reģistrāciju neatkarīgajiem kandidātiem. Aiz "borta" atstāti 27 pretendenti, biežākais arguments – viltoti vēlētāju paraksti.
Lai neatkarīgie kandidāti pieteiktu sevi vēlēšanām, viņiem jāsavāc atbalstītāju paraksti. To īstumu pārbauda un apstiprina vēlēšanu komisija. Piemēram, opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniecei, Korupcijas apkarošanas fonda juristei Ļubovai Soboļai par nederīgiem atzīti vairāk nekā 700 no 4940 parakstiem, kamēr pieļaujamais nederīgo parakstu īpatsvars ir 10 procenti.
Soboļas vēlēšanu apgabalā svītroti vēl vairāki opozīcijas kandidāti un apstiprināti tikai trīs – no Komunistiskās partijas, Liberāldemokrātu partijas un "Taisnīgās Krievijas", kuriem paraksti nebija jāvāc. “Viņi laupa mums tiesības balsot par kandidātiem, kuri strādās mūsu interesēs. Viņi nozog mums vēlēšanas, viņi nekaunīgi nozog mums nākotni,” paziņojusi Soboļa, kura pieteikusi badastreiku, solot cīnīties līdz galam.
Vēlēšanu komisija ir atteikusies izskatīt iesniegtos iebildumus un atraidījusi cilvēkus, kas ieradās personiski apliecināt, ka parakstījušies apzināti un brīvprātīgi. Izskanējušas aizdomas, ka pārbaudītāji apzināti nepareizi ievada pilsoņu vārdus Iekšlietu ministrijas datu bāzē, piemēram, Igor vietā ieraksta "Igr".
Valdošās partijas "Vienotā Krievija" reitings ir krities līdz 32,2%, tik zems rezultāts pēdējo reizi bijis 2006. gadā. Vienotā Krievijajau pērn cieta sakāvi gubernatoru vēlēšanās Habarovskā, Vladimirā un Hakasijā. Kremlis nevēlas pieļaut Stambulas variantu, kad autoritārā Turcijas prezidenta partija nesen zaudēja opozīcijai cīņā par varu valsts lielākajā pilsētā, komentē Vācijas izdevums "Handelsblatt".
Grišam nepatīk, bet tāds darbs
Maskavā noritējusi protesta akcija "Par vēlēšanu brīvību", daži desmiti aizturēti. Pieredzēto sarunu ar policistu "Facebook" spilgti aprakstījis atsijātais kandidāts Iļja Jašins.
“Bet tu taču esi Iļja,” jautājis policists, vedot viņu uz iecirkni. “Jā,” pamājis Jašins. “Es esmu Griša...” Un aizdomājies: “Es, lūk, nesaprotu, kāpēc viņi jūs nepielaiž vēlēšanām, godīgi.”
“Kas tur ko nesaprast? Es taču uzvarēšu. Domē zagļus no mērijas ķeršu pie rokas.”
“Līdz kaklam,” policists ar kāju atgrūdis durvis. “Kad šis bezpreģels beigsies?”
“Griša, tu esi jucis, vai? Jūs taču mani te atvilkāt. Beigsies bezpreģels, kad jūs pārstāsiet izpildīt noziedzīgas pavēles un aizsargāt zagļus.”
“Nu, nenosodi, draugs,” Griša paraustījis plecus. “Es tak’ tomēr esmu karavīrs, Čečenijā dienēju. Ievainojums ir... Man tas ir dienests, saproti?”
“Saprotu. Bet kāpēc tu tagad ar to nodarbojies? Šis taču nav dienests, bet apsardze.”
“Es pats apstulbu, kad ieraudzīja, kas jādara. Agrāk ar duhiemkaroju, bet te cilvēkus vajag... Sistēma, bļin. Nu, nekas, četri mēneši kontraktam atlikuši, un manas kājas te nebūs.”
“Eh, Griša,” nopūties Jašins.
