Indiešu alpīnists: "Kāpšana Everestā kļuvusi par sacīkstēm uz dzīvību un nāvi"
Indiešu alpīnists Riza Alē dalās par pieredzēto Everestā. Viņš bijis spiests atgriezties no ceturtās nometnes, jo alpīnistam beigušies skābekļa baloni. 8000 metru augstumā tā ir pēdējā nometne ceļā uz Everesta virsotni.
Indiešu alpīnists Riza Alē stāsta: "Visi zina, ka šogad gājuši bojā daudzi cilvēki, un tā bijusi īsta asinspirts. Jāsaka, ka kāpšana Everestā kļuva par sacīkstēm uz dzīvību un nāvi, jo tur bija milzīgs sastrēgums. Kalnā kāpj pat cilvēki, kuri nav spējīgi to izdarīt. Lai sasniegtu virsotni, viņi atdod pēdējos spēkus un tā rezultātā sevi nogalina. Manuprāt, cilvēkiem par to vajadzētu padomāt".
"Nepālas valdībai sezonāli būtu jāierobežo alpīnistu skaits. Vajadzētu pārbaudīt alpīnistu sagatavotību un to, cik pieredzējuši viņi ir. Vai alpīnists jau iepriekš uzkāpis kādā kalnā un to, kāds ir viņa veselības stāvoklis. Valdībai būtu jāpārbauda visas šīs nianses, jo tas nepieciešams pirms uzsākt grūto ekspedīciju uz virsotni. 8000 metru augstais Everests nav mazs kalns. Viņiem patiešām tas būtu jāpārbauda," turpina alpīnists.
"Es šajā ekspedīcijā daudz uzzināju. Daudzas lietas, kuras man turpmāk noderēs, ja nākotnē izdomāšu šeit atgriezties. Es saprātīgāk izvēlēšos savu kompāniju, šerpu, ekipējumu un visu pārējo. Nepieciešams būt ļoti uzmanīgiem,jo uzskats, ka uzkāpt Everestā ir ļoti viegli, ir maldīgs. Tas nav viegls kalns, tāpēc viņi iet bojā. Cilvēkiem pirms došanās ekspedīcijā vajadzētu apdomāties," pārdomās dalās Riza.
Jauns.lv jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Everesta virsotnes tuvumā mira divi kalnos kāpēji, kas bija iestrēguši alpīnistu rindā uz pasaules augstāko virsotni.
55 gadus vecā indiešu kalnos kāpēja Andžali Kulkarni mira trešdien atceļā no virsotnes, telekanālam CNN pavēstīja viņas dēls. Viņa bija iesprūdusi kalnos kāpēju "sastrēgumā" virs ceturtās nometnes, kas 8000 metru augstumā ir pēdējā nometne ceļā uz virsotni.
Trešdien nomira arī 55 gadus vecais amerikāņu kalnos kāpējs Donalds Linns Kešs, kurš noģība no augstuma slimības, kāpjot lejā no virsotnes, paziņoja Nepālas ekspedīciju kompānija "Pioneer Adventure Pvt. Ltd."
Alpīnists Nirmals Purdža trešdien sociālajā tīklā "Instagram" ievietoja attēlu, kurā redzama blīva kalnos kāpēju rinda ceļā uz Everesta virsotni. Pēc viņa teiktā, kāpēju rindā kalna "nāves zonā" atradušies aptuveni 320 cilvēki.
Nepālas tūrisma pārvalde noraidījusi apsūdzības, ka alpīnistu bojāeja Everesta virsotnes tuvumā ir saistīta tikai un vienīgi ar gaidīšanu rindā uz pasaules augstāko virsotni.
Pārvaldes direktors Dandu Radžs Gimire norādīja, ka ir arī citi faktori, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi.
Gimire teica, ka šopavasar Everesta virsotni sasniedzis 381 cilvēks. Tā kā labu laikapstākļu periodi ir bijuši īsi, cilvēku skaits maršrutos uz virsotni bijis "lielāks nekā gaidīts".
Everestā atrod četrus neidentificētus upurus
Šonedēļ Everesta virsotnes tuvumā miruši divi kalnos kāpēji, kas bija iestrēguši alpīnistu rindā uz pasaules augstāko virsotni.
Viņš informēja, ka pašlaik alpīnisma sezonā gājuši bojā astoņi cilvēki, lai gan izskanējis, ka desmit cilvēki ir gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts.
44 gadus vecais britu alpīnists Robins Heinss Fišers sestdien nomira dažas minūtes pēc tam, kad sasniedza Everesta virsotni.
56 gadus vecais Kevions Heinss no Īrijas piektdien nomira savā teltī, bet īrs Sēmuss Lovless tiek uzskatīts par mirušu pēc tam, kad nokrita virsotnes tuvumā.
Par mirušiem vai bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti arī četri Indijas pilsoņi, Austrijas pilsonis un ASV pilsonis.
Vietējais kāpienu organizators ziņu aģentūrai AFO sacīja, ka alpīnists no Indijas Nihals Ašpaks Bagvans nomira no pārguruma pēc tam, kad "vairāk nekā 12 stundas bija iesprūdis satiksmē" uz virsotni.
Nepālas tūrisma pārvaldes vadītājs izteica "līdzjūtību no visas sirds bojāgājušajiem un lūgšanas par bezvēsts pazudušajiem".
"Kalnos kāpšana Himalajos pati par sevi ir pārdrošs, sarežģīts un jūtīgs jautājums, kas prasa pilnīgu koncentrēšanos, tomēr no traģiskiem negadījumiem nav iespējams izvairīties," viņš atzina.
Būtisks kalnos kāpēju "sastrēgums" pašlaik veidojas virs ceturtās nometnes, kas 8000 metru augstumā ir pēdējā nometne ceļā uz virsotni.
Everesta "nāves zona" sākas pirms pašas 8848 metrus augstās virsotnes aptuveni 8000 metru augstumā, kur kāpējiem jāsaskaras ne tikai ar fiziskām, bet arī bioloģiska un psiholoģiska rakstura grūtībām - jāpievar stāva nogāze stipri retinātā gaisā, kurā cilvēks bez skābekļa baloniem nav spējīgs izdzīvot.