Kaislības ap Brexit'u uzņem apgriezienus: Francija, visticamāk, balsos pret tā atlikšanu

"Ņemot vērā konsultācijas, ko esmu veicis pēdējo dienu laikā, uzskatu, ka īss pagarinājums būtu iespējams, taču tas būs atkarīgs no [Lielbritānijas] parlamenta apakšnama pozitīva balsojuma par izstāšanās vienošanos," žurnālistiem norādīja Tusks. "Pat, ja cerības uz panākumiem iznākumā varētu šķist vājas, pat iluzoras, un lai arī "Breksita" nogurums ir arvien vairāk manāms un pamatots, mēs nedrīkstam līdz pēdējam brīdim atmest centienus pēc pozitīva risinājuma, protams, neatverot izstāšanās vienošanos," piebilda Eiropadomes prezidents.

Kā ziņots, Lielbritānija trešdien lūgusi ES atlikt 29.martā paredzēto "Breksitu" uz trīs mēnešiem, tas ir, līdz 30.jūnijam. Lai "Breksitu" varētu atlikt, tam jāpiekrīt visām pārējām 27 bloka dalībvalstīm, un paredzēts, ka ES līderi par to lems ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā.

Tomēr EK prezidents Žans Klods Junkers jau iepriekš paudis viedokli, ka šīs nedēļas samitā lēmums par "Breksita" atlikšanu, domājams, netiks pieņemts.

Arī Tusks netieši ļāva noprast, ka lēmums šonedēļ netiks pieņemts, jo Mejai nāksies atgriezties Londonā, lai vēlreiz mēģināju panākt izstāšanās vienošanās apstiprināšanu.

Tomēr samits varētu apmierināt britu prasību, lai pagājušajā nedēļā Strasbūrā panāktās tiesiskās garantijas par tā dēvēto pagaidu risinājuma laikā ierobežoto raksturu apstiprinātu arī dalībvalstu līderi, atzina Tusks.

"Kas attiecas uz Starsbūras vienošanās apstiprināšanu, uzskatu, ka tas ir iespējams un, manuprāt, nerada riskus, īpaši, ja tas palīdzēs ratifikācijas procesam Apvienotajā Karalistē," norādīja Eiropadomes prezidents.

Viņš gan tūlīt piebilda, ka vēl nav izlēmis, vai būs nepieciešams sasaukt nākamnedēļ vēl vienu ārkārtas samitu "Breksita" atlikšanas apstiprināšanai.

"Ja līderi apstiprinās manus ieteikumus un nākamnedēļ apakšnamā būs pozitīvs balsojums, mēs varam pabeigt un oficiāli apstiprināt lēmumu par pagarināšanu rakstiskā procedūrā," atzina Tusks. "Taču, ja būs tāda nepieciešamība, es nevilcināšos uzaicināt Eiropadomes locekļus uz sanāksmi Briselē nākamajā nedēļā."

Attiecībā uz Mejas vēstulē pieprasīto "Breksita" atlikšanas termiņu Tusks atzina, ka tam ir zināmas priekšrocības, taču norādīja, ka "tas rada virkni tiesiskas un politiskas dabas jautājumu".

Kā ziņots, EK atzinusi, ka Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja "Breksits" tiks atlikts pēc 23.maija, jo pretējā gadījumā ES tiks pakļauta "nopietniem tiesiskiem un politiskiem riskiem".

"Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019.gada 23.maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas," teikts iekšējās lietošanas dokumentā, kas nonācis mediju rīcībā. "Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus."

Francija brīdina, ka varētu balsot pret "Breksita" atlikšanu

Francija trešdien brīdinājusi, ka tā varētu balsot pret "Breksita" atlikšanu, ja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja Eiropas līderiem nespēs piedāvāt pārliecinošu atrisinājuma stratēģiju.

"Situācija, kurā Mejas kundze Eiropadomes sanāksmē nespēj sniegt pietiekamas garantijas viņas stratēģijas ticamībai, var novest pie tā, ka šī prasība tiek noraidīta un priekšroka tiek dota bezvienošanās variantam," uzrunājot parlamentu, norādīja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Līdz ar šo paziņojumu, tuvojoties Eiropas līderu sanāksmei ceturtdien Briselē, kurā "Breksits" būs viens no prioritārajiem tematiem, spiediens pret Meju pastiprinās.

29.marta "Breksita" termiņš var tikt atlikts vienīgi tad, ja Meja piekritīs trim nosacījumiem, sacīja ministrs.

Pirmkārt, termiņš tiek atlikts, vienīgi lai apstiprinātu to "Breksita" vienošanos, kuru Meja un 27 pārējās ES valstis jau ir noslēgušas un kuru Lielbritānijas parlaments divas reizes noraidījis.

Otrkārt, Mejai jāatsakās no centieniem vest atkārtotas sarunas par vienošanos.