Ar dziesmām un dejām eitanāzijas nāvē pavadīta 47 gadus vecā igauniete Jane
Savas dzimtās Pajusti pilsētiņas klubā pagājušās nedēļas nogalē priecīgā un jautrā atmosfērā no dzīves atvadījās 47 gadus vecā nedziedināmi slimā deju skolotāja Jane Paberita, kura nolēma veikt eitanāziju Šveicē. Viņa ir pirmā igauniete, kura oficiāli saņēma atļauju pašrocīgi veikt pašnāvību. No šīszemes dzīves viņa atvadījās ar dziesmām, dejām un banketu.
Uz kluba kinoekrāna demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzama Jane kopā ar kolēģiem un saviem kādreizējiem audzēkņiem. „Jane burtiski staroja, ļoti priecājās,” raksta vietējais laikraksts „Virumaa Teataja”, kurš publicējis plašu reportāžu no sievietes atvadu ballītes. Spēlēja mūzika un pasākuma devīze bija „Pavadīsim Jani ar dejām”.
Bija ieradušies neskaitāmi cilvēki, kuri vēlējās atvadīties no Janes. „Tas bija milzīgs gods. Beidzot pēc 15 gadu garumā ilgušajiem koncertiem un festivāliem mani dejotāji guva preses ievērību,” par savām atvadām sacīja sieviete un pauda prieku, ka viņai bija laime sagaidīt šo pavasari: „Es vienmēr uzskatīju, ka tas ir ideāli, ja cilvēks var savu aiziešanu uz citu pasauli organizēt pats”. Noslēgumā visi devās pie banketa galdiem.
Jauns.lv jau rakstīja, ka apmēram pirms gada bijusī deju skolotāja un četru bērnu māmiņa Jane Paberita no Igaunijas Austrumviru apriņķa nolēma labprātīgi aiziet no dzīves. Viņa sirga ar neārstējamo Šarko slimību (muskuļu slimība - Amiotrofā laterālā skleroze), kas apmēram trīs gadu laikā cilvēku pilnībā paralizē, viņu atstājot pie pilnas apziņas, un beidzas ar nāvi.
Jane ir pirmais Igaunijas cilvēks, kurš saņēmis oficiālu atļauju eitanāzijai. Pareizāk gan būtu teikt, ka Jane saņēma atļauju labprātīgai pašnāvībai ar citu cilvēku (mediķu) palīdzību. Eitanāzija ir gadījumā, ja ārsts pacientam iešļircē nāvējošus medikamentus, bet pašnāvība ar mediķu palīdzību ir gadījumā, ja mediķis pacientam priekšā noliek nāvējošu medikamentu devu, kuru viņš izdzer. Tieši šo otro variantu arī izvēlējusies veikt Jane, vēstīja Igaunijas televīzijas raidījums “Pealtnagija” (“Aculiecinieks”), kurš pēdējā gada laikā bija sekojis līdzi Janes dzīvei.
Jane raidījumam teica, ka nav drosmīga, bet viņu mierina doma, ka viņa nenomirs no šīs šausmīgās slimības. “Vienīgais, kas mani uztur pie dzīvības ir tas, ka man līdz galam nevajadzēs iet ar šo slimību, Ne mūsu sabiedrība, ne medicīna, ne sociālās sistēma nav gatava noņemties ar tādiem slimniekiem kā es,” saka nedziedināmi slimā sieviete un turpina: “Kad es pati par sevi vairs nespēšu parūpēties, tad būs manas dzīves robeža, cilvēka cienīga. Tas, kas man pašlaik visvairāk žēl ir tas, ka vasarā sāka pazust runas spējas. Atsevišķas skaņas un pati balss kļūst zemāka, monotona, klusa. Brīnumaini pie kā tik cilvēks nepierod! Protams, ir grūti, bet es tieku galā”.
Sieviete ir pirmā eitanāzijas tūriste no Igaunijas, kura ieradās kādā klīnikā netālu no Cīrihes Šveicē, lai veiktu legālu pašnāvību. Šveice praktiski ir vienīgā valsts pasaulē, kur eiropieši var labprātīgi mediķu uzraudzībā aiziet no dzīves, lai izbēgtu nenovēršamai nāvei no neārstējamas slimības. Teorētiski šādi aiziet no dzīves pilsoņi no citām Eiropas Savienības valstīm var arī Beļģijā un Holandē, bet tur to neatbalsta un nepraktizē.
Lai Austrumviru apriņķa iedzīvotāja varētu veikt legālu pašnāvību, viņai bija jāsavāc 10 000 eiro (tik maksā pati procedūra). Pusi summas sponsorēja klīnika, jo runa ir par neārstējamu slimību. Savas dzīves pēdējos mēnešus Jane dzīvoja kopā ar savu 17 gadus veco meitu Marlēnu un iztika no 430 eiro liela valsts pabalsta.
Pašreiz Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ne eitanāzija, ne labprātīga aiziešana no dzīves ārstu uzraudzībā nav atļauta. Šobrīd eitanāziju ar dažādiem priekšnoteikumiem (galvenokārt šo valstu iedzīvotāji un ar īpašu mediķu konsilija lēmumu speciālās medicīniskajās iestādēs) iespējams veikt Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē, Francijā, Zviedrijā, Kanādā, ASV, Austrālijā, Luksemburgā, Dānijā, Austrijā, Japānā un Izraēlā.
