Kas īsti bija 18 gadu vecais Vladislavs, kurš skolā Krimā sarīkoja asiņaino slaktiņu
Slepkavu Vladislavu Rosļakovu, kurš trešdien, 17. oktobrī, Krievijas okupētās Krimas pussalas Kerčas tehnoloģiskajā koledžā apšāva savus skolasbiedrus un skolotājus vardarbībai varētu būt pamudinājusi vecāku aizraušanās ar dīvainām reliģiskām mācībām, kas dēlam nav ļāvušas izklaidēties un viņu izolējuši no laicīgās pasaules. Tikmēr netiek atmesti arī ekstrēmi terorisma motīvi – krievi Rosļakovu vaino sadarbībā ar ukraiņu radikālajiem nacionālistiem, bet ukraiņi viņu dēvē par “krievu pasaules” aizstāvi.
Katrā ziņā jautājumu par to, kas pamudināja Kerčas strēlnieku atklāt uguni uz saviem skolasbiedriem un koledžas darbiniekiem, ir vairāk nekā atbilžu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka noziegumu izmeklē divas savā starpā naidīgas prokuratūras. Ukrainas Krimas prokuratūra to izmeklē kā terorisma aktu, bet okupanti ukraiņu izmeklētājiem liedz piekļuvi nozieguma vietai un veikt izmeklēšanas darbības. Savukārt Krievijas okupētās Krimas pussalas prokuratūra lietu ierosinājusi par masu slepkavību un atmetusi teoriju, ka apšaude varētu būt terorakts.
Jauns.lv jau rakstīja, ka trešdien Kerčas arodskolā slaktiņu sarīkoja tās 4. kursa audzēknis, 18 gadus vecais Vladislavs Rosļakovs. Viņš mācību dienas vidū iegāja skolas telpās un apšāva 21 koledžas audzēkņus un darbiniekus, vairākus desmitus ievainoja un pats beigās uzspridzinājās. Tiek izvirzītas vairākas versijas, kādēļ Rosļakovs tā rīkojies.
Pavisam nesen, sasniedzot 18 gadu vecumu, viņš ieguva ieroču nēsāšanas atļauju. Teicās, ka vēloties nodarboties ar medībām, bet ieroču veikalā nopirka Turcijā ražotu pašaizsardzības strēlnieku ieroci, kas it nebūt nav paredzēts medībām. Ar to tad viņš arī apšāva savu skolasbiedrus. Tāpat viņš bija izgatavojis vairākus spridzekļus, kurus ienesa skolā un beigu galā tos iedarbināja, sevi nogalinot.
Traģēdija: māte slimnīcā glābj dēla sašautos cilvēkus; dēls dedzina Bībeli
Kā viena no ticamākajām versijām, kas Rosļakovu pamudināja uz masu slepkavību, tiek minēta viņas mātes piesliešanās Jehovas liecinieku sektai. Jehoviešu ietekmēta māte dēlu, ar kuru viņa dzīvoja kopā vienā īrētā istabā, esot pārāk kontrolējusi – neļāvusi tam izklaidēties, iet uz kino un svinēt dzimšanas dienas, ko neatzīst Jehovas liecinieki. Šī iemesla dēļ Vladislavs skolas laikā arī neesot piedalījies pašdarbībā vai apmeklējis kādus ārpusstundu pulciņus. Māte esot dēlu “pārmeklējusi” pēc ierašanās mājās, vai viņš tik nav ko nelāgu atnesis vai izdarījis. Līdz ar to Vladislavs izaudzis par noslēgtu puisi, kuram nav bijuši draugu un kurš neieredzējis sterili puritānisko reliģisko vidi. Savu agresiju viņš izpaudis spēlējot vardarbīgas datorspēles. Tāpat viņš internetā arī esot atradis informāciju par pašdarinātajiem spridzekļiem, kurus vēlāk izgatavojis. Iespējams, ka puiša aizraušanās ar ieročiem arī bijis savdabīgs protests pret jehoviešu mācību, kura aizliedz rokās ņemt ieroci un piedalīties karos.
Noslēgtā reliģiskā vide, kad māte dēlu esot pastāvīgi kontrolējusi un liegusi viņam pat viselementārākās laicīgās izklaides, kā, piemēram, kopā ar draugiem piedalīties ballītēs vai apmeklēt kādu koncertu, puisī arī radījusi naidu.
Par to liecinot arī fakts, ka nozieguma dienas rītā Vladislavs pie savas mājas klajumā esot sadedzinājis Bībeli, bet pirms tam viņš par mātes dievinātajiem jehoviešiem esot teicis, ka tie esot “duraki, kas dzied un dejo”. Tāpat nozieguma brīdī Vladislavs bija uzvilcis t-kreklu, kuru rotāja liels uzraksts: "Neieredzu".
Rosļakova māte Gaļina strādā Kerčas onkoloģiskajā slimnīcā par sanitāri. Un laikā, kad viņas dēls uzrīkoja slaktiņu tehnoloģiskajā koledžā, viņa bija darbā un sniedza pirmo palīdzību sava dēla ievainotajiem cilvēkiem, kuri bija nogādāti apkārtnes medicīnas iestādēs, arī onkoloģijas slimnīcā.
Policisti nopratināt Rosļakova māti ieradās tieši slimnīcā laikā, kad viņa sniedza palīdzību dēla ievainotajiem. Uzzinājusi par dēla izdarīto viņa krita histērijā un esot gribējusi izdarīt pašnāvību.
Masu slepkavas tēvs: tas ir Sātana pirksts! Vecākiem jāmaksā 6,62 eiro liels sods
Ar ne mazāk dīvainām reliģiskām nosliecēm sirdzis arī Rosļakova tēvs Igors, ar kuru Vladislavs un viņa māte dzīvo šķirti. Rosļakovu pāris ir šķīries pirms deviņiem gadiem. Tēvs atzīts par invalīdu un dzīvojot savdabja dzīvi, ar dēlu tiekas reti.
Vladislava tēvs sevi intervijā Krievijas televīzijai nosaucis par “pareizticīgo kristieti” un dēla nodarīto nosaucis par Sātana pirkstu. Viņš savu dēlu nespēj iedomāties kā vardarbi un joprojām viņu sauc par labi audzinātu un neagresīvu puisi, kaut han zinājis par viņa aizraušanos ar ieročiem.
Tāpat puiša tēvs izmeklētājiem atklājis, ka arī aizrāvies ar reliģiskām mācībām un viņš esot uzrakstījis vairākas reliģiska (kristīga) satura grāmatas, kuras gan nav izdotas. Kāda viņa bijusī kaimiņiene atklājusi, ka Rosļakovs-vecākais sirdzis ar psiholoģiskām problēmām, viņš, piemēram, savulaik esot skraidījis pa ielu ar zobenu rokās un kaut ko kliedzis par degošu rūpnīcu.
Te jāpiebilst, ka masu slepkavas vecākiem jau noformēts administratīvais protokols par vecāku pienākumu nepildīšanu un viņiem nāksies maksāt soda naudu – 500 rubļus (6,62 eiro), ziņo Maskavas laikraksts “Izvestija”.
Radikālais terorists
Terorakts Krimas pussalas Kerčas pilsētas politehniskajā koledžā
Trešdien Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā noticis bumbas sprādziens politehniskajā koledžā, kā rezultātā gājuši bojā 13 cilvēki. Krievijas Izmeklēšanas ...
Tikmēr gan ukraiņi, gan krievi Rosļakovu ir paspējuši nodēvēt arī par radikālisma apsēstu teroristu, kas gan nav diez ko ticama versija, bet drīzāk gan karojošu pušu “taktisks gājiens”.
Krievijas izmeklētāji pārbauda Vladislava Rosļakova saistību ar ukraiņu nacionālistisko organizāciju “Labējais sektors”, raksta Maskavas laikraksts “Komersant”. Tikmēr “Labējā sektora” runasvīrs Artjoms Skoropadskis paziņojis, ka “Labējam sektoram” ar “Kerčas strēlnieku” nekādas saistības neesot.
Savukārt ukraiņu portāls politeka.net vēsta, ka “interesi piesaistījusi” izpētītā Rosļakova lietotā datora programmas vēsture. Vladislavs esot aizrāvies ar “krievu pasaules” idejām un pārāk bieži un uzsvērti esot dalījies ar ziņām grupā “Šo valsti neuzvarēt! Krievi nepadodas!”
Tomēr visticamākā versija varētu būt tā, ka Valdislava Rosļakova agresiju izraisīja vai nu mātes despotisms, kas izpaudās, ka Jehovas liecinieku mācības pārprastā uzspiešanā dēlam vai arī tas, ka puisis, apšaudams cilvēkus, esot vēlējies tādējādi atriebties par skolā pieredzēto ņirgāšanos, kā to paudusi kādreizējā Vladislava draudzene.
Vai sagaidāmi jauni krusta kari?
Rosļakova vecāku aizraušanās ar netradicionālajām reliģijas mācībām (mātes – ar Jehovas lieciniekiem, bet tēva ar “dīvainu” pareizticības novirzienu) var kļūt par ieganstu Krievijas varas īstenotās daļas ticīgo vajāšanām.
Nu Kremlim it īpaši būs iemesls vērsties pret Krievijā aizliegtajiem Jehovas lieciniekiem, kuri tur atzīti par teroristisku organizāciju. Te gan jāteic, ka Krimā to par aizliegtu atzīst tikai okupanti, jo Ukrainā jehovieši var darboties likumīgi. Viens no iemesliem, kāpēc Krievija tik asi vēršas pret jehoviešiem ir ne tikai sektas “destruktīvā iedarbība” uz adeptu psiholoģiju, bet arī tas, ja Jehovas liecinieki neatzīt laicīgās varas dominējošo stāvokli un atsakās ar ieročiem rokās “aizstāvēt tēvzemi”.
Tāpat notikušais Krievijas varasvīriem kļūs par ieganstu vēl asāk vērsties pret “nepareizajiem pareizticīgajiem” – Ukrainas ortodoksiem, kuri atdalījušies no Maskavas patriarha varas un pieslējušies Konstantinopoles patriarhātam.
Krimā tas varētu izraisīt plašu cilvēku neapmierinātību, jo Ukrainu var uzskatīt par modernās Eiropas visreliģiozāko valsti. Par to liecina, piemēram, fakts, ka Ukrainā viena otrai līdzās var atrasties trīs identiskas baznīcas, kurās dievkalpojumi norit pēc viena pareizticīgo rita ukraiņu valodā. Patiesībā šīs baznīcas ir konfliktējošas, jo viena pakļaujas Konstantinopoles patriarham, otra – Maskavas patriarhātam, bet trešā – Romas pāvestam. Tāpat jau kopš padomju laikiem Ukraina ir slavena ar to, ka tajā plašu darbību izvērsa dažādas harizmātiskā protestantisma draudzes, un tagad, pēdējos 30 gados, tur ienākušas vēl neskaitāmas jaunās reliģiskās kustības.