Dženovas katastrofa: zaļā furgona šoferi no nāves ķetnām izrāva nejaušība. Itāļu dusmas par notikušo aug
Glābēji Dženovā Itālijā nu aizvadījuši otro nakti, izmisīgi strādājot otrdien sabrukušā tilta gruvešos un cerot vēl atrast izdzīvojušos. Oficiāli apstiprinātais upuru skaits jau sasniedzis 42.
Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni pastāstījis, ka bojāgājušo vidū ir astoņus, 12 un 13 gadus veci bērni. Zināms arī tas, ka aizvien ir pazuduši vairāki cilvēki.
Dženovā uzausis pirmais rīts pēc apokaliptiskās katastrofas
Zaļā furgona šoferis, attēls ar kuru pie sagruvušā tilta malas aplidojis medijus visā pasaulē, Itālijas medijiem tikmēr atklājis, kā viņam izdevās izbēgt no "elles".
"Ļoti stipri lija un nebija iespējams braukt ātri. Kad kāda mašīna mani apdzina, man nācās samazināt ātrumu... tad vienā mirklī viss sāka drebēt. Mašīna manā priekšā pazuda un izskatījās, ka to ir aprijuši mākoņi. Es paskatījos augšā un ieraudzīju, ka tilta pilons ir nokritis," viņš stāsta.
Šoferis pastāstījis, ka, ieraugot bezdibeni savā priekšā, viņš instinktīvi sāka braukt atpakaļgaitā un izbēga no drošas nāves.
Sēras nomaina dusmas un niknums
Šī traģēdija Itālijā izraisīja dusmas par daudzas desmitgades ilgušajām strukturālajām problēmām, kas bija skārušas Morandi tiltu. Gan iedzīvotāji, gan politiķi asi kritizē privātā sektora firmu "Autostrade per l'Italia", kas bija atbildīga par tilta uzturēšanas darbiem.
Itālijas vicepremjers Luidži Di Maio norādījis, ka "no traģēdijas varēja izvairīties. "Autostrade" bija jāveic labošanas darbi, taču viņi to nedarīja," viņš sacja.
Arī Itālijas premjers Džuzepe Konte apstiprināja, ka viņa vadītā valdība izdarīs spiedienu, lai lauztu līgumu ar uzņēmumu par A10 autostrādes apkalpošanu, kurā ietverts arī Morandi tilts, kamēr Transporta ministrs Danilo Tonitelli norādījis, ka uzņēmumam būs jāmaksā līdz pat 150 miljonu eiro sods.
Glābēji Dženovas tilta katastrofas vietā meklē izdzīvojušos
Ugunsdzēsēji notikuma vietā strādā jau kopš rīta un nobrukušā 50 metrus augstā tila vietā starp gruvešiem meklē izdzīvojušos un bojāgājušos. ...
Savukārt uzņēmums, kas bija noalgots remontdarbu veikšanai, izplatījis paziņojumus, noraidot apsūdzības un sakot, ka šī lielceļa infrastruktūrai bija atvēlēts pārāk maz līdzekļu. "Pēdējos piecos gados (2012.-2017.) uzņēmums ieguldījis drošībā, labošanā un tīkla nostiprināšanā vairāk nekā miljardu eiro gadā," sacīts paziņojumā.
Izdzīvojušie nespēj aizmirst šausmas
Izdzīvojušie tikmēr gremdējas atmiņās par stindzinošajiem brīžiem, kad tilts ieliecās, metot cilvēkus un mašīnas lejā bezdibenī. Bijušais futbolists Davide Kapelo ar savu mašīnu arī nogāzās no tilta, taču izdzīvoja. "Es braucu pa tiltu un vienā mirklī redzēju, ka manā priekšā sabrūk ceļš un es nogāzos lejā ar mašīnu," viņš stāsta.
Savukārt kāds marokāņu kravas autovadītājs, 39 gadus vecais Afifi Idriss, stāstījis, ka braucis aiz zaļā furgona. "Es redzēju zaļo furgonu manā priekšā apstājamies un braucam atpakaļ, tāpēc arī es apstājos, atvēru vaļā durvis un skrēju," viņš stāstīja.
Pēc tilta sabrukšanas atbildīgajiem dienestiem nācās evakuēt teju 700 apkārtējo māju iedzīvotājus.
Morandi tilts - gadu desmitus ilgas zobu sāpes
Morandi tilts Dženovā, kuram otrdien nobruka viens no posmiem, nogalinot vairākus desmitus cilvēku, bijis problēmu mocīts jau kopš tā uzbūvēšanas 1960. gados - šī iemesla dēļ tā uzturēšanas izmaksas bija visai ievērojamas, turklāt to nereti asi kritizēja būvniecības jomas eksperti un inženieri.
Šis tilts tika uzbūvēts laika posmā no 1963. līdz 1967. gadam. Garākais tā posms starp diviem balstiem ir 219 metri. Kopumā tilts ir 1,18 kilometru garš un tā augstums dažviet sasniedz 90 metrus.
Otrdien inženierzinātnēm veltītā portālā "ingegneri.info" publicēts speciālistu pārspriedums par notikušo, sakot, ka šī konstrukcija vienmēr radīja "strukturāla rakstura problēmas", kā arī bija "traģēdija, kura bija paredzama".
"Tiltu bija skārušas nopietnas korozijas problēmas, kas saistītas ar tā konstrukcijā izmantotajām tehnoloģijām. Morandi [tilta inženieris Ričardo Morandi] vēlējās izmantot tehnoloģiju, kuru bija patentējis, kas vēlāk vairs netika izmantota, jo parādījās problēmas ar to," raksta Dženovas universitātes profesors Antonio Brensiks, kurš specializējas dzelzsbetona konstrukcijās.
Zīmīgi, ka profesors ilgstošā laika posmā kritizējis šo būvi tās izmaksu un tehnisko problēmu dēļ.
Dženovā sagruvis autostrādes tilts
Ziņas par iespējamajiem bojāgājušajiem vai cietušajiem pagaidām nav saņemtas. Ugunsdzēsības dienests apstiprinājis, ka sagruvis Morandi tilts, un paziņojis, ka uzsākta ...
Arī katastrofas brīdī uz tilta notika labošanas darbi.
Ekonomikas ziņu aģentūra "Radiocor" tikmēr ziņo, ka Itālijas lielceļu pārvalde necik sen izsludināja 20 miljonu eiro iepirkumu par remontdarbiem uz viadukta. Iepirkums paredzēja arī tilta konstrukcijas nostiprināšanas darbus, tostarp otrdien sabrukušajā 9. posmā.
Neraugoties uz to, ka šis tilts ir būtisks satiksmes posms ar 25 miljonu spēkratu apkalpošanu ik gadu, 2009. gadā pat tikusi izskatīta iespēja to nojaukt.
Eksperti arī pauž bažas, ka šī nav vienīgā pēckara būve Itālijā, kas var atnest traģēdiju. "Itālija, kas uzbūvēta 1950. un 1960. gados, ir steidzami jārenovē. Sabrukšanas riski ir novērtēti par zemu," pauž speciālisti.
