Dženovas traģēdijā dzīvību zaudējuši 42 cilvēki
Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, otrdien sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, trešdien pavēstīja Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.
Glābēji Dženovas tilta katastrofas vietā meklē izdzīvojušos
Ugunsdzēsēji notikuma vietā strādā jau kopš rīta un nobrukušā 50 metrus augstā tila vietā starp gruvešiem meklē izdzīvojušos un bojāgājušos. ...
"Šobrīd mēs zinām par 42 [bojāgājušajiem], arī trim nepilngadīgajiem," sacīja prokurors, norādot, ka šie dati ir provizoriski.
Bojāgājušo vidū ir arī trīs astoņus, 12 un 13 gadus veci bērni, trešdien apliecināja Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni.
Kā vēstīja itāļu mediji, otrdien ap plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika) spēcīgas lietusgāzes laikā iegruva aptuveni 200 metru garš Morandi tilta posms.
30 līdz 35 vieglās automašīnas un trīs kravas auto nogāzušies no 45 metru augstuma upes gultnē, uz dzelzceļa sliedēm un divām noliktavām.
Vietējie iedzīvotāji tiltu iesaukuši par Dženovas Bruklinas tiltu.
Centienos atrast izdzīvojušos trešdien glābšanas un meklēšanas operācijas dalībnieki intensīvi turpina pārmeklēt drupas.
"Visas pieejamās vietas ir izpētītas, tagad mēs ķeramies pie lielākajām gruvešu kaudzēm," sacīja ugunsdzēsības dienesta pārstāvis Emmanuele Džizi. "Mēs nezinām, vai vēl ir izdzīvojušie, bet mūsu pienākums ir meklēt."
Itālijas prezidents Serdžo Matarella paziņojis, ka Dženova un visa Itālija ir cietusi katastrofā.
"Itāļiem ir tiesības uz modernu un efektīvu infrastruktūru, kas ir droša viņu ikdienas dzīvē," norādīja prezidents.
Morandi tilts tika remontēts, turklāt Ligūrijas reģionā, kur atrodas Dženova, otrdien bijušas spēcīgas lietusgāzes.
Dženovā sagruvis autostrādes tilts
Ziņas par iespējamajiem bojāgājušajiem vai cietušajiem pagaidām nav saņemtas. Ugunsdzēsības dienests apstiprinājis, ka sagruvis Morandi tilts, un paziņojis, ka uzsākta ...
Tik liels upuru skaits, kāds tas bijis, sabrūkot Dženovas tiltam, šādos negadījumos Eiropā nebija pieredzēts kopš 2001.gada.
Itālijā būves nav pasargātas no bojājumiem, kas radušies seismiskās aktivitātes rezultātā, turklāt daudzos infrastruktūras objektos manāmas arī stagnējošās tautsaimniecības liecības.
Salvīni, kurš vada nacionālistu partiju Līga un ir viens no diviem vicepremjeriem, solīja vainīgos saukt pie atbildības.
"Esmu braucis pār šo tiltu simtiem reižu, un es esmu apņēmies pētīt un noskaidrot, kas ir atbildīgs par šo nepieņemamo traģēdiju, jo nav iespējams, ka 2018.gadā var strādāt un mirt šādos apstākļos," sacīja Salvīni.
Morandi tilts, kas ved pāri vairākiem desmitiem sliežu ceļu un industriālajai zonai, kurā atrodas vairākas fabrikas, celts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet 2016.gadā tas ticis renovēts.
Premjerministrs Džuzepe Konte solīja īstenot "ārkārtas monitoringa plānu", lai pārbaudītu Itālijas ceļu infrastruktūru, "jo mēs nevaram atļauties vēl citas šai līdzīgas traģēdijas".
Infrastruktūras un transporta ministrs Danīlo Toninelli tilta sabrukšanā vainoja privāto autoceļu uzņēmumu "Autostrade per l'Italia" un aicināja tā vadību atkāpties nekavējoties.
Salvīni arī sūrojās par Eiropas Savienības budžeta disciplīnas noteikumiem, kas liedz Itālijai investēt infrastruktūras uzlabošanā.
