Trampa un Putina tikšanās jāvērtē pēc konkrētām darbībām, nevis paziņojumiem

Eksperts sliecās domāt, ka Helsinku tikšanās ne tik daudz būs jāvērtē pēc tā, kas no kādas no pusēm tiks publiski pateikts, cik pēc tā, kādas darbības no Krievijas vai ASV sekos pēc tam. Tieši šī iemesla dēļ Tramps vēlas, lai tikšanās notiktu bez padomnieku klātbūtnes, pieļāva profesors.

Taujāts, kādi jautājumi abu pušu starpā varētu tikt apspriesti, Skudra norādīja, ka pēc mediju un ekspertu komentāriem ir nojaušams, ka Trampa administrācija ļoti intensīvi gatavo kādu vienošanos par Austrumukrainu. Šī vienošanās varētu būt saistīta ar Apvienotās Nāciju Organizācijas (ANO) tā dēvēto "zilo ķiveru" vienību izvietošanu Austrumukrainā, kas kontrolētu Ukrainas un Krievijas robežu.

"Tāpat varētu tik panākta kāda vienošanās Sīrijas jautājumā, tomēr domājams, ka vienošanās varētu būt par "dekoratīvām" lietām. Katrā gadījumā, domāju, ka nekāda vienošanās, kas būtu saistīta ar Krievijas karaspēka izvešanu no Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, kas minēts NATO samita deklarācijā, nebūs," sacīja eksperts, piebilstot, ka Tramps un Putins varētu panākt kādu vienošanos arī saistībā ar Ziemeļkoreju, jo tās līderis Kims Čenuns ļoti intensīvi šobrīd veido attiecības ar Krieviju.

Svarīgs sarunu punkts būs arī jautājumi par kodolbruņošanās vienošanām, kurām drīz beidzas termiņš, piemēram, par līgumu par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vēl arī nedrīkstot aizmirst ekonomisko sankciju jautājumu, jo Krievijas lojālie opozicionāri vēsta, ka Trampam šī gada rudenī ir jāievieš jauna sankciju kopa. Ja Tramps to ieviesīs, tad tas atstās ļoti būtisku negatīvu ietekmi uz Krievijas ekonomiku, skaidroja LU profesors.

Tikmēr Krimas jautājumā pusēm neesot par ko runāt, pārliecību pauda Skudra, norādot, ka Krievija ir deklarējusi un turpina stāstīt, ka tā ir Krievijas teritorija, savukārt NATO neatzīst Krimas aneksiju un okupāciju. Trampam līdz ar to šajā jautājumā esot ļoti maz manevra iespēju.

"ASV prezidentam ir svarīgi, lai tikšanas pierādītu, ka viņam ir taisnība, ka Eiropas Savienība un sabiedrotie viņam sagādā daudz vairāk problēmu nekā Krievija. Helsinkos viņam tam jānāk ar pierādījumiem," piebilda eksperts.

Kā ziņots, Tramps un Putins pirmdien, 16.jūlijā, gatavojas tikties Helsinkos.

Tramps pieļāvis, ka nākamnedēļ paredzētajās sarunās ar Putinu varētu skart jautājumu par ASV spēku mācībām Baltijas valstīs. "Nu... varbūt mēs par to runāsim," žurnālistiem NATO samitā Briselē ceturtdien sacījis Tramps, vaicāts, vai viņš apsvērtu iespēju apturēt militārās mācības Baltijas valstīs, ja to palūgtu Putins.

Tramps arī norādījis, ka tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu gatavojas runāt par līgumiem bruņojuma kontroles jomā un daudziem citiem jautājumiem.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iepriekš atzina, ka šo tikšanos gaida ar bažām. "Mums tas allaž rada bažas. Mēs zinām, kas ir Putins, mēs zinām, kas ir mūsu kaimiņvalsts, un zinām, uz ko varam cerēt. Tādēļ uz šo tikšanos un iespējamajiem rezultātiem raugāmies ļoti nopietni," viņa sacīja.

Tramps un Kims Singapūrā parakstīja kopīgu dokumentu, kurā Ziemeļkoreja apņēmās "strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā". Pēc šīs tikšanās Tramps negaidīti paziņoja, ka apturēs kopīgās militārās mācības ar Dienvikoreju, žēlodamies, ka tās izmaksā dārgi, un piekrizdams Ziemeļkorejas vērtējumam, ka tās "ir provokatīvas".

Parakstītās deklarācijas kritiķi uzskata, ka šim dokumentam pietrūkst konkrētības, un pauž bažas, ka Tramps varētu negaidīti piekāpties arī Krievijai jautājumā par ASV spēkiem Austrumeiropā.

Pirms tikšanās, Somija no piektdienas pusdienlaika atjaunojusi pilna apmēra robežkontroli Helsinku un Turku ostās, kā arī Helsinku Vantā lidostā un Turku lidostā. Šāds robežkontroles režīms būs spēkā līdz otrdienas pusdienlaikam.

Lēmums atjaunot robežkontroli uz Šengenas zonas iekšējām robežām saistīts ar drošības pasākumiem pirms abu līderu tikšanās.

Kā uzskata Somijas robežapsardzes dienests, robežkontroles atjaunošana neizraisīs būtisku rindu veidošanos kontrolpunktos.