Apejot debates valdībā, Lietuvas prezidente grib ratificēt pretrunīgi vērtēto Stambulas konvenciju
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iesniegusi Seimam ratificēšanai Stambulas konvenciju, ko daļa politiķu vērtē visai pretrunīgi.
Konvenciju viņa iesniegusi parlamentam, nesagaidot tās apspriešanu valdībā. Šo soli Grībauskaite spērusi laikā, kad Viļņā pēc viņas ierosmes notiek pasaules līderu sieviešu konference.
Iesniedzot konvenciju ratifikācijai, prezidente uzsvērusi, ka tās mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un tā nepaplašina dzimuma jēdzienu, bet runā par dzimumu sociālajām funkcijām, vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, diskriminācijas mazināšanu un cīņu ar stereotipiem un konvencijā izmantotie jēdzieni tiks izmantoti tikai šā dokumenta ietvaros.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs Stambulas konvenciju parakstīja 2013.gadā, bet tā vēl nav nonākusi Seima sēžu zālē. Lielākās diskusijas par šo konvenciju Lietuvā izraisījušās saistībā ar jēdzienu "gender" un tā lietuviešu tulkojumu "dzimums sociālajā aspektā", ko apstiprinājusi Valdības kanceleja, kamēr oponenti diskusijā lielākoties lieto terminu "sociālā dzimte".
Lietuvas sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrs Lins Kukuraitis atzinis, ka pušu konflikts ap Stambulas konvenciju ir pārlieku ass un tuvākajā laikā kompromisu panākt neizdosies.
Eiropas Padomes eksperti izteikušies, ka, ratificējot šo dokumentu, Lietuvai būtu noderīgi konvencijas īstenošanu uzraugošo ekspertu ieteikumi un citu valstu labā prakse attiecībā uz vardarbības ierobežošanu ģimenē.
Tikmēr Lietuvas bīskapu konference un citi konvencijas kritiķi brīdinājuši, ka Lietuvai var nākties mainīt izpratni par dzimuma jēdzienu un ieviest nepieņemamas nostādnes attiecībā uz homoseksualitāti. Vairāki deputāti uzskata, ka konvencija radītu sajukumu likumdošanas bāzē un kaitētu Lietuvas ģimenes politikas īstenošanai.
Eiropas Padomes Stambulas konvenciju parakstījušas 46 valstis, bet ratificējušas tikai 29 valstis. Visas trīs Baltijas valstis ir parakstījušas konvenciju, bet ratificējusi to ir tikai Igaunija.
Februārī par atteikšanos ratificēt Stambulas konvenciju paziņoja Slovākija, bet divas nedēļas iepriekš konvenciju noraidīja arī Bulgārija, kas šobrīd pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus.
