Dienvidkorejas prezidents skubina panākt miera līguma parakstīšanu

"Pamiers, kas ir vilcies 65 gadus, ir jāizbeidz," žurnālistiem savā rezidencē sacīja Muns. "Pēc kara beigu pasludināšanas ir jāpanāk miera līguma parakstīšana."

1950.-1953.gada Korejas karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu, līdz ar to abu pušu starpā oficiāli joprojām ir karš, bet demilitarizēto zonu, kur notiks Muna un Kima tikšanās, ieskauj mīnu lauki un pamatīgas fortifikācijas.

Muns signalizēja, ka līguma parakstīšana būs atkarīga no Ziemeļkorejas gatavības atteikties no kodolieročiem.

"Ja Koreju samits un Ziemeļkorejas-ASV samits novedīs pie kodolatbruņošanās, es uzskatu, ka plašākā perspektīvā nebūs sarežģīti panākt praktisku risinājumu, lai radītu miera līgumu, normalizētu Ziemeļkorejas-ASV attiecības, sniegtu ekonomisko palīdzību Ziemeļkorejas ekonomikas uzlabošanai," skaidroja prezidents.

ASV uzsvērušas, ka vēlas pilnīgu, neatgriezenisku un pārbaudāmu Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos.

Tiesa gan, galīgā miera līguma noslēgšanai var rasties arī citi apgrūtinājumi. Pamiera līgumu parakstījusi ASV vadītā ANO pavēlniecība, Ķīna un Ziemeļkoreja, bet Dienvidkoreja nav.

Kā Phenjana, tā Seula pretendē uz suverenitāti pār visu pussalu, bet miera līgums varētu nozīmēt savstarpēju atzīšanu.

Dienvidkorejā februārī notikušās ziemas olimpiskās spēles iezīmējušas zināma atkušņa sākumu līdz šim izolācijā dzīvojušās Ziemeļkorejas attiecībās ar ārpasauli.

Dienvidkoreja februārī pēc sarunām ar Kimu Čenunu Phenjanā paziņoja, ka viņš apsvērtu atteikšanos no kodolieročiem apmaiņā pret ASV drošības garantijām.

Kima tikšanās ar Munu notiks 27.aprīlī. ASV prezidents Donalds Tramps minējis, ka viņa tikšanās ar Kimu varētu notikt maijā vai jūnija sākumā.

Trampa un Kima tikšanās varētu notikt Šveicē, atsaucoties uz saviem avotiem, trešdien vēstīja telekanāls NBC.