Kemerovas traģēdijas iespējamie vaininieki sākuši ciniski taisnoties

Vietējā avīzē „Kemerova” un citos Krievijas plašsaziņas līdzekļos publicēti ne tikai sirdi plosoši aculiecinieku stāsti un stindzinoši traģēdijas apraksti, bet arī atbildīgo amatpersonu taisnošanās.

Tie bija satrakoti neadekvāti jaunieši

Kuzbasa gubernatora pirmais vietnieks Vladimirs Černovs 27. martā notikušo stihisko  masu mītiņu pilsētas centrā, kurā vietējie varasvīri tika lamāti par bezjūtību un bezdarbību komentēja laikrakstam „Kemerovo” izteicies:

„25-30 procenti cilvēki, kuri atnāca uz akciju, tik tiešām bija ieradušies izteikt līdzjūtību un līdzpārdzīvojumu. Diemžēl lielākā daļa tādu nebija. Jāizdara secinājums, ka tā bija rūpīgi izplānota akcija, lai diskreditētu varas struktūras kā tādas. Pats briesmīgākais, ka tur bija ļoti daudz „satracinātas” jaunatnes. Vairāki jaunieši uzvedās pilnīgi neadekvāti, nesaprotot ko kliedz un par ko balso. Daudzi redzēja, ka tad, kad tika lūgts pacelt rokas visiem tiem, kuri radinieki cieta traģēdijā, rokas pacēla teju 500 cilvēku. Tas par kaut ko liecina... Bija sanākuši ļaudis, kas absolūti nesaprata, ko viņi dara”.

Jāteic, ka pēc neapmierināto un protestējošo kemeroviešu protesta mītiņa Kemerovas centrālais laukums tika apjozts ar barjerām un tajā ielaida cilvēkus tikai ar speciālām caurlaidēm. Vietējie plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka tas noticis tādēļ, „lai sēras nepārvērstos par politisku darbību”.

Apsargs nav vainīgs, jo nezināja, kā iedarbināt signalizāciju

Savukārt aizturētā apsarga, kurš esot atslēdzis ugunsgrēka trauksmes signalizāciju, laikrakstam „Kemerova” stāsta, ka viņa dēla ne pie kā nav vainīgs, jo viņš pat nezināja, kā darbojas trauksmes izziņošanas sistēma:

„Dēls sūkstījās, ka signalizācija visu laiku nostrādāja nepamatoti. Viņš par to sūdzējās priekšniecībai, un tad kāds to atslēdza jau 18. martā (traģiskais ugunsgrēks notika 25. martā). Dēls signalizāciju pat nespēja atslēgt, jo nezināja, kā to dara”.

Aizturētais apsargs Sergejs Antjušins taisnojies, ka signalizācijas sistēma vispār bija sabojājusies un tā pat nevarēja sākt skanēt: „Signalizācija ugunsgrēka dienā nestrādāja. Par vainīgu sevi, protams, neuzskatu. Tikko iekšējā sistēma konstatēja aizdegšanos, es izsaucu ugunsdzēsējus”.

Kinozāles durvis neesot bijušas slēgtas, tās noslēdza paši skatītāji

Tāpat tiek arī apgalvots, ka kinozāles, kurā bija iesprostoti ugunsgrēkā bojāgājušie, durvis neesot bijušas aizslēgtas. Kāds cietušā radinieks pat vērsies pie visas Krievijas sabiedrības ar skaidrojumu – durvis no iekšpuses aizslēdzis kāds kinoskatītājs – vīrietis, kurš gribējis tādējādi noslēgt ceļu ugunij un kopā ar bērniem sagaidīt ugunsdzēsējus-glābējus.

Tirdzniecības centra „Zimņaja višņa” vadītāja Nadežda Suddenoka, kura arī aizturēta, apgalvo: „Seansa laikā kinozāļu durvis netiek slēgtas. Tomēr uz durvīm bija magnētiskās atslēgas, kas varēja iziet no ierindas un durvis nobloķēt. Pie durvīm dežūrēja kontrolieri un uzreiz pēc ugunsgrēka viņi man paziņoja, ka kinozālēs neviena vairs nav. Kad notika ugunsgrēks, es apjautāju visus darbiniekus – vai viņi evakuējuši visus apmeklētājus. Un burtiski visi darbinieki man teica – visus izvedām ārā, visi ir veseli un dzīvi. Absolūti neviens man neteica, ka ir kādi pārkāpumi”.