Par aicinājumu boikotēt Izraēlu varēs tiesāt (arī ārzemniekus)
Izraēlā pieņemts likums, kas ļauj iesniegt civilprasības pret ikvienu, arī ārzemniekiem, kas aicina uz boikotu pret šo valsti. Šis likums ir daļa no Izraēlas cīņas pret globālo boikota kustību, ļaujot tiesām piedzīt zaudējumus no atbildētājiem. "Likums un Taisnība" skaidro, vai Latvijas pilsoņi var justies droši.
Pasaulē aizvien plašāk izvēršas kampaņa pret Izraēlu, aicinot, piemēram, nepirkt tās preces. Iemesls ir Izraēlas vēršanās pret Palestīnas neatkarības centieniem.
Nesen Izraēlas organizācija "Shurat HaDin" paziņoja, ka iesūdzējusi tiesā divas jaunzēlandietes, jo viņas pārliecinājušas popmūziķi Lordi atcelt koncertu Izraēlā. Tagad no viņām pieprasa kompensācijā 13 000 dolāru. Šis ir pirmais gadījums, kad tiesā iesniegta prasība, atsaucoties uz likumu par Izraēlas boikota sekmēšanu.
Kādam arī Latvijā var nepatikt Izraēlas rīcība vai nostāja. No mūsu viedokļa arī aicinājums uz preču boikotu var atbilst likuma rāmjiem, bet vai cita valsts var piemērot savas prasības mūsu iedzīvotājiem mūsu teritorijā?
Lana Mauliņa no Tieslietu ministrijas:
Šāda sprieduma izpildei visdrīzāk nebūs šķēršļu Izraēlas teritorijā, ja attiecīgajiem Latvijas iedzīvotājiem vai pilsoņiem Izraēlā būs manta, uz kuru varētu tikt vērsta sprieduma izpilde. Bet, lai šādu spriedumu varētu izpildīt Latvijā, tas vispirms ir jāatzīst Latvijas tiesai saskaņā ar Civilprocesa likumu pēc ieinteresēto personu lūguma. Tikai Eiropas Savienībā un atsevišķu starptautisko līgumu vai konvenciju noteikumiem ir iespējama vienkāršotāka kārtība, lai spriedumu atzītu un izpildītu.
Starp Latviju un Izraēlu nav šāda starptautiska līguma vai konvencija, kas attiektos uz šo gadījumu. Līdz ar to atbilstoši valstu suverenitātes principam Latvijas teritorijā visiem saistoši ir Latvijas tiesu spriedumi un arī tādi ārvalstu spriedumi, ciktāl tos ir atzinušas Latvijas tiesas. Tikai pēc tam, kad Latvijas tiesa būs atzinusi šādu Izraēlas spriedumu, šādu ārvalsts spriedumu būs iespējams nodot izpildei tiesu izpildītājiem Latvijas teritorijā.
Jāuzsver, ka ārvalstu spriedumu atzīšanas procesā Latvijas tiesām ir jāvērtē, vai ārvalsts tiesa ir ievērojusi būtiskas procesuālās garantijas pret tiesvedības dalībniekiem, vai ārvalsts spriedums nenonāk pretrunā Latvijas sabiedriskajai kārtībai (ordre public) un citi jautājumi. Ja pastāv kāds no likumā minētājiem spriedumu neatzīšanas pamatiem, šādu ārvalsts spriedumu neatzīst, un tā izpilde Latvijā līdz ar to nav iespējama.
Tiesību doktors, deputāts Andrejs Judins:
Šis jautājums ir saistīts ar jurisdikcijas un starptautiskās sadarbības tēmu. Izraēlas un citu valstu likumi nav piemērojami Latvijā, tāpat kā citās valstīs dzīvo pēc saviem likumiem, nevis rīkojas saskaņā ar Latvijas Saeimas nolemto. Tomēr Latvijas valsts piederīgajiem, dzīvojot vai ceļojot citās valstīs, jāievēro attiecīgās valsts normatīvo aktu prasības. Izraēlas tiesas nolēmumi automātiski netiek izpildīti Latvijā. Jautājumi par starptautisko civilprocesuālo sadarbību ir regulēti Civilprocesa likuma XV sadaļā. Likumā ir paredzēta speciāla procedūra, kā atzīt un izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumus.
Boriss Cilevičs:
Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Izraēlas parlamentu vadītājs:
Izraēla nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar to šo jomu regulē divpusējie līgumi, kā arī universālās (tostarp ANO līmenī pieņemtās) starptautiskās konvencijas. Galvenais jautājums: vai rīcība, par ko persona ir notiesāta vienā valstī, tiek atzīta par noziedzīgu un krimināli sodāmu arī otrā valstī. Aprakstītajā hipotētiskajā situācijā tā nav. Latvija nepiedalās tā sauktajā BDS (Boycott, Divestment, Sanctions) kampaņā pret Izraēlu un vēršas pret to, bet līdzdalība šajā kampaņā per se (pati par sevi) nav kriminalizēta.
