Pastiprinās spiediens uz Meju panākt vienošanos par "Breksita" nosacījumiem
Turpina pieaugt spiediens uz Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, lai viņa tomēr panāktu vienošanos ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP) par robežu ar Īriju pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Pirmdien Meja atteicās no vienošanās ar Briseli, kas ļautu "Breksita" sarunās pāriet pie turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām, jo DUP kategoriski paziņoja, ka nepiekritīs tādam Ziemeļīrijas statusam pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, kas atšķirtos no pārējās Apvienotās Karalistes.
Tomēr uz premjerministri pieaug spiediens, lai viņa panāktu vienošanos par izstāšanās nosacījumiem vēl pirms nākamnedēļ gaidāmā ES samita, kurā paredzēts lemt, vai "Breksita" sarunās pariet pie jautājumiem par Londonas nākotnes attiecībām ar bloku un par savstarpējo tirdzniecību.
Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasa vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
Paredzēts, ka Meja sava kabineta locekļus par pašreizējo situāciju sarunās informēs otrdien, bet jau trešdien viņa varētu atkal atgriezties Briselē.
Pirmdienas Mejas sarunas ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru beidzās bez jebkādas vienošanās, lai gan abas puses pauda cerību, ka to tomēr izdošoties panākt līdz nedēļas beigām.
Iepriekš tika plānots, ka Meja otrdien uzstāsies parlamentā ar paziņojumu par izšķirošu izrāvienu, kas panākts "Breeksita" sarunās, taču tagad šī viņas uzruna ir atcelta.
Tā vietā tiek gaidītas sarunas ar DUP, kurās Meja centīsies pārliecināt Ziemeļīrijas unionistus tomēr sniegt viņai atbalstu "Breksita" sarunās.
DUP ir lielākā Ziemeļīrijas partija, kas Vestminsterā pārstāvēta ar desmit deputātiem, un Mejas valdībai DUP balsis ir nepieciešamas parlamentārā vairākuma nodrošināšanai.
DUP noraidīja vienošanās projektā iekļauto klauzulu, kas paredzēja pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES garantēt "regulācijas aliansi" starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
Tiek ziņots, ka uz šādu klauzulu uzstājis Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, lai tādējādi novērstu "stingrās robežas" atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju, kas, kā tiek apgalvots, varētu apdraudēt 1998.gada miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts starpkopienu konfliktam Ziemeļīrijā.
Taču DUP norādījusi, ka tas liegtu Ziemeļīrijai aiziet no ES uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējai Apvienotajai Karalistei un ka Ziemeļīrija būtu spiesta faktiski palikt ES muitas ūnijā un kopējā tirgū.
Tikmēr Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, kas pārstāv skotu nacionālistus, paziņojusi, ka gadījumā, ja Ziemeļīrijai tiks piemēroti citi nosacījumi, "noteikti nav kāda faktiska iemesla", kāpēc tas neattiektos uz citām Apvienotās Karalistes sastāvdaļām. Šim paziņojuma tūlīt piebalsojis arī Velsas premjers Karvins Džonss un Londonas mērs Sadiks Hans.
Tikmēr Veradkars paudis "pārsteigumu un vilšanos", ka pirmdien Briselē nav izdevies panākt vienošanos, un paziņojis, ka Londona savu nostāju mainījusi pēdējā brīdī pēc DUP iejaukšanās.
Dauningstrīta Īrijas premjera izteikumus pagaidām nav komentējusi.
Tajā pašā laikā Mejas kanceleja norādījusi, ka robeža ar Īriju nav vienīgā problēma un ka domstarpības saglabājas arī jautājumā par Briseles prasībām pēc "Breksita" saglabāt ES Tiesas jurisdikciju pār Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām.
Lai gan tiek sagaidīta Mejas atgriešanās Briselē vēl šajā nedēļā, avoti atteikušies apstiprināt izskanējušās ziņas, ka jau trešdien viņai būtu paredzēta tikšanās ar Junkeru un EK "Breksita" sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē.
Vienlaikus tiek ziņots, ka parlamenta konservatīvo frakcijas sekretārs Džūlians Smits jau pirmdienas vakarā ticies ar savu DUP kolēģi seru Džefriju Donaldsonu, cenšoties pierunāt unionistus tomēr atbalstīt Meju.
