Starp Turciju un Eiropas Savienību spriedze nemazinās
Eiropas Savienības (ES) un Turcijas amatpersonu sarunās otrdien nav izdevies mazināt spriedzi abpusējās attiecībās, Ankarai joprojām uzstājot uz tās iestāšanās sarunu aktivizēšanu, kamēr Brisele pieprasa cilvēktiesību situācijas uzlabošanai.
Turcijas iestāšanās sarunas ar ES kopš pagājušā gada apvērsuma mēģinājuma faktiski ir iesaldētas, jo Ankaras reakcija uz puču izpelnījusies skarbu Rietumu kritiku par vēršanos pret politisko opozīciju, neatkarīgo presi un cilvēktiesību aktīvistiem.
ES kritiku izpelnījies arī gada sākumā sarīkotais referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas ievērojami paplašina Turcijas prezidenta pilnvaras.
"Mēs esam kļuvuši par lieciniekiem liela skaita demokrātiskās opozīcijas pārstāvju un cilvēktiesību aizstāvju ieslodzīšanas satraucošajai tendencei Turcijā," norādīja ES augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
"Šodien, tāpat kā pastāvīgi esam darījuši iepriekš, mēs uzsvērām, ka mūsu sadarbību un dialogu nepieciešams uzturēt ar konkrētiem, pozitīviem soļiem likuma varas un pamatbrīvību jomā," piebilda Mogerīni.
Savukārt Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu atzina, ka starp Ankaru un Briseli pastāv "domstarpības zināmos jautājumos".
"Protams, mūsu attiecībās mums ir zināmas problēmas (..). Lai pārvarētu šīs problēmas, mums nepieciešams turpināt mūsu dialogu," uzsvēra Čavušolu.
Arī Mogerīni uzsvēra dialoga nepieciešamību, piebilstot, ka otrdien tikuši apspriesti dažādi jautājumi, tostarp ekonomika, tirdzniecība, migrācija un cīņa ar terorismu.
Tomēr Turcijas ES lietu ministrs Omers Čeliks norādīja, ka "galvenais pīlārs" Turcijas un ES attiecībās esot iestāšanās process, par ko būtu jārunā līdztekus ar likuma varu un demokrātiju saistītajiem jautājumiem.
"Mēs nevaram nolikt malā iestāšanās sarunas un pievērsties vienīgi enerģētikai, pretterorismam un tirdzniecībai. Mēs nevaram attīstīt attiecības, balstoties vienīgi uz to," uzsvēra Čeliks.
Ņemot vērā pēc apvērsuma mēģinājuma Ankaras izvērtās plašās tīrīšanas valsts aparātā un armijā, ES dalībvalstis decembrī izlēma neatvērt jaunas sadaļas iestāšanās sarunās ar Turciju.
Tomēr ES uzsvēra, ka iestāšanās sarunas netiekot apturētas.
Arī otrdien ES paplašināšanās komisārs Johaness Hāns atzina, ka šobrīd jaunas sadaļas sarunās atvērt "nav iespējams".
Mogerīni arī izteicās, ka jaunu sadaļu atvēršana šobrīd ir "grūti iedomājama".
Abi Turcijas ministri uz to reaģēja, apsūdzot ES "dubultstandartos" un pārāk iecietīgā attieksmē pret ASV trimdā dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu un viņa kustību, kuru Ankara apsūdz apvērsuma mēģinājuma organizēšanā.
Čavušolu mēģināja attaisnot nesen notikušo cilvēktiesību aktīvistu aizturēšanu, apgalvojot, ka "Amnesty International" Turcijas nodaļā esot iefiltrējušies Gilena atbalstītāji.
Ar tādiem pašiem apgalvojumiem ministrs nāca klajā, kad viņam tika jautāts par žurnālistu aizturēšanām. Čavušolu norādīja, ka esot jāredz atšķirība starp "patiesiem žurnālistiem un pseidožurnālistiem", lai novilktu robežu starp "terorismu un žurnālistiku".
