Lietuvā izcēlies ugunsgrēks Krustu kalnā

Krusti nodeguši aptuveni desmit kvadrātmetru platībā, un tikai operatīva ugunsdzēsēju reakcija paglābusi no pārvēršanās pelnos visu Krustu kalnu, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

Ugunsgrēka cēlonis nav zināms. Pēc ugunsdzēsēju teiktā, to varēja izraisīt gan nevērīgi nomests izsmēķis, gan stikla lauska, gan apmeklētāju neuzmanīgi nolikta svece.

Degšanu ap pusdesmitiem no rīta pamanīja tuvējās apkaimes iedzīvotāji. Ugunsdzēsēji atsteidzās dažu minūšu laikā, bet liesmas jau bija krietni pieņēmušās spēkā. Dzēšanai tika izmantots ūdens no netālās Kulpes upītes, un ap desmitiem uguns jau bija apdzēsta, bet ugunsdzēsējiem vēl nācās parūpēties, lai nekur nepaliktu kāds iespējams aizdegšanās perēklis.

Līdzīgs ugunsgrēks krustu kalnā bija izcēlies 2006.gadā. Toreiz krusti apdega aptuveni 50 kvadrātmetru platībā.

Krustu kalns ir pasaulē pazīstama Lietuvas katoļu svētvieta, kas izveidojusies agrākā Jurgaišu jeb Domantu pilskalna vietā. Rakstu avotos Krustu kalns minēts kopš XIX gadsimta vidus. Nav precīzi noskaidrojams, kad tur parādījās pirmais krusts, taču uzskata, ka Domantu ciema iedzīvotāji krustus turp sāka nest pēc 1831. un 1863.gada sacelšanās, ar kuru dalībniekiem nežēlīgi izrēķinājās cariskās Krievijas varas iestādes.

XX gadsimta sākumā Krustu kalns sāka piesaistīt aizvien lielākas cilvēku straumes un kļuva par pazīstamu svētvietu.

Padomju laikos varas iestādes mēģināja to iznīcināt, laižot darbā buldozerus; kalnu apsargāja armija un PSRS Valsts drošības komitejas spēki. Šo apkaimi bija paredzēts applūdināt, padarot Krustu kalnu grūti pieejamu.

Tā dēvētais buldozeru ateisma laikmets turpinājās gandrīz 20 gadus - no 1964. līdz 1984.gadam; šai laikā svētvieta tika postīta četras reizes, betona krustus izmantojot vēlāk ceļu segumam, koka - dedzinot, bet metāla - aizvedot lūžņos, taču Krustu kalns ik reizi atdzima no jauna, un cilvēki veda turp krustus no visas Lietuvas.

Šī kustība vēl vairāk pastiprinājās Lietuvas atmodas gados, un Krusta kalns kļuva par plaši pazīstamu svētceļojumu vietu. 1993.gada rudenī to apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II, un gadu vēlāk viņš atsūtīja uz šo kalnu arī savu krustu. Vēlāk tur tika uzstādīts arī pāvesta Benedikta XVI sūtīts krusts.