Traģēdija Pēterburgā: metāla detektori nespēja pasargāt

Dzīvību sprādzienā metro vagonā zaudējuši 14 cilvēki, un vairāk nekā 50 guva ievainojumus. Uzbrukums sarīkots dienā, kad pilsētā atradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš bija ieradies uz Viskrievijas Tautas frontes kongresu un vēlāk tikās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Paguva pirms sapieriem

Upuru būtu vēl vairāk, ja vēl vienu elles mašīnu laikus neatrastu stacijas “Sacelšanās laukums” uzraugs. Tā bija atstāta somā un nomaskēta par ugunsdzēšamo aparātu. Alberts Sibirskis spridzekli padarīja nekaitīgu, pirms ieradās sapieri, jo vienlaikus dien Krievijas Nacionālajā gvardē un pieprot atmīnētāja darbu.
Bumbas jauda atbildusi vienam kilogramam trotila, un līdz sprādzienam esot bijusi pusstunda. Otra versija – spridzekli bija plānots iedarbināt ar mobilā telefona signālu, kas nav izdevies.

“Teroristu” izmet no lidmašīnas

Jau tūlīt pēc sprādziena Krievijas plašsaziņas līdzekļi publicēja iespējamo vaininieku foto. Pirmais bija tālbraucējs šoferis Iļjass Ņikitins no Baškortostānas. Viņš liktenīgajā dienā atradās Pēterburgā un atgriezās no mošejas. Ņikitins pats ieradās policijā un atzīts par nevainīgu. Viņš ir beidzis Rjazaņas karaskolu, dienējis Čečenijā, pieņēmis islāmu, agrāk bijis Andrejs, strādā par tālbraucēju šoferi.

Nākamajā dienā viņš vēlējās izlidot uz Ufu, taču pasažieri, ieraudzījuši bārdaino vīrieti musulmaņu apģērbā, pieprasīja viņu izsēdināt no lidmašīnas. Lidostas drošībnieki nespēja viņus nomierināt, un Ņikitinam nācās lidot ar citu reisu nākamajā rītā. Turklāt pirms tam viņu pie metro aizturēja policists.
Nākamais rindas kārtībā bija students Maksims Ariševs, 22 gadus vecs Kazahstānas pilsonis, pasludināts par teroristu pašnāvnieku. Pēc dažām stundām noskaidrojās, ka viņš ir terora akta upuris. Puisis brauca no mācībām uz mājām, viņu atpazina vecāki.

Uzbeks no Kirgizstānas

Tagad aizdomās turamais ir Akbaržons Džalilovs (23), Krievijas pilsonis no Kirgizstānas. Fotogrāfijās no traģēdijas vietas pat pavīdēja norāde it kā uz viņa norauto galvu... Kirgizstānas Valsts nacionālās drošības komisija paziņoja, ka Džalilovs ir “iespējamais terora akta izpildītājs”. Viņa vecāki, etniskie uzbeki no Ošas, nopratināšanā teikuši, ka dēls daudzus gadus nav bijis mājās, līdz pēkšņi 3. martā atbraucis. Džalilova tēvs ieguvis Krievijas pilsonību pirms desmit gadiem, taču nolēmis atgriezties Kirgizstānā. Dēls Krievijas pasi dabūjis pēc tēva iesnieguma un pārcēlies uz Pēterburgu.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja vēsta, ka terorists dzīvojis Pēterburgā pēdējos sešus gadus. Eksperti esot atraduši Džalilova ģenētiskās pēdas uz somas ar spridzekli, kas bija atstāta metro stacijā.

Strādājis suši bārā, trenējies sambo

Džalilovs trenējies kaujas sambo un citās cīņas mākslās, kādu laiku strādājis suši bārā un arī par autoatslēdznieku. Savādi, ka “Rosbalt” žurnālistam, ja viņam ticēt, ir izdevies piezvanīt Džalilovam, kurš noliedzis savu vainu. Pēc tam šo mobilā telefona numuru vairs nebija iespējams sazvanīt. Aizdomās turētā tēvocis apgalvo, ka jaunietis nav bijis fanātiķis. Viņš regulāri apmeklējis mošeju, bet neesot paudis ekstrēmus izteikumus. Viņš nekad nav nonācis policijas redzeslokā, nav pat administratīvi sodīts. Viņa dzīvoklī Pēterburgā izmeklētāji nav atraduši ne sprāgstvielu pēdas, ne arī ko citu aizdomīgu. Protams, ir versija, ka spridzekļi izgatavoti citur vai viņu apgādāja līdzdalībnieki.

No detektoriem nav bijis jēgas

Tikmēr varasiestādes un žurnālisti mēģina tikt skaidrībā, kāpēc nekādas jēgas nav bijis no metro stacijās uzstādītajiem metāla detektoriem, kas nav pamanījuši, pēc dažādām aplēsēm, no 500 gramiem līdz pusotram kilogramam sprāgstvielas. “Novaja gazeta” jau pirms dažiem mēnešiem rakstīja par metāla detektoru radīto “drošības ilūziju”. Tagad izmeklēšanas redzeslokā nokļuvuši arī šo iekārtu ražotāji. Ir eksperti, kas šaubās, vai tik lielas cilvēku plūsmas apstākļos vispār ir iespējama efektīva drošības sistēma.

2015. gadā 67 Pēterburgas metro stacijās uzstādīja 325 metāla detektorus – lidostu drošības kontrolei līdzīgas arkas. Maskavas uzņēmums “Sovremennije naukojemkije tehnologije” (Mūsdienīgas zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas) par šo pasūtījumu no valsts saņēma 59,5 miljonus rubļu (apmēram miljonu eiro).

Salīdzinājumā ar 2013. gada oktobri viena detektora cena bija trīskāršojusies, ko nevar izskaidrot pat ar rubļa kursa kritumu. Šī firma ir uzstādījusi 1500 detektorus arī Maskavas metro.
Pēterburgas metro vadība jau pērn atzina, ka detektoriem nevar pilnībā uzticēties. Kad tie signalizē par iespējamu problēmu, jāiesaistās dežurantam pie detektora – tie parasti ir pensionāri bez īpašas pieredzes un apmācības.

Sanktpēterburgas gubernators Georgijs Poltavčenko izteicies, ka nesen metro stacijā “Tehnoloģiskais institūts” pārbaudīta drošības sistēma un viss bijis kārtībā. Pilsētas metro gadā likumsargi papildus pārbaudot 30 000–40 000 cilvēku, konfiscējot daudz ieroču un munīcijas.

Terora akts, visticamāk, Kremlim kalpos par iemeslu vēl ciešāk pievilkt skrūves, pastiprināt kontroli pār iedzīvotājiem, ierobežot opozīcijas mītiņus.