Igaunijas ārlietu ministrs slavē Trampa spēju reaģēt izlēmīgi

"Tas, ka ASV ātri reaģē uz norisēm pasaulē ir pozitīvs signāls arī mums," Miksers piektdien sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Ir jāņem vērā, ka runa ir par ļoti ātru reakciju, un tā ļoti atšķiras no pozīcijas, kuru dažādi ASV pārstāvji pauda vēl pirms dažām dienām. Ja vēstniece [Apvienoto Nāciju Organizācijā] Nikija Heilija pirms dažām dienām teica, ka amerikāņu tiešais mērķis vairs nav [Sīrijas prezidenta] Bašara al Asada režīma nomaiņa, tad tagad ķīmisko ieroču uzbrukums lika prezidentam Trampam ārkārtīgi ātri noorientēties situācijā. Bez šaubām, ka tas visiem tiem, kam būs jāsastopas ar Trampa administrāciju dažādās krīzēs, dod signālu, ka viņš spēj reaģēt zibenīgi un izlēmīgi. Un tas, no mūsu viedokļa raugoties, nav slikts signāls," klāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kas notiks tālāk un kā uz notikušo reaģēs Asadu atbalstošie spēki.

Komentējot Sīrijas krīzi kopumā, Miksers norādīja, ka pašlaik ir nepieciešama visaptveroša stratēģija. Ar atsevišķiem triecieniem, lai cik arī tie nebūtu spēcīgi, nepietiek, lai pilnībā atrisinātu vairāk nekā sešus gadus ilgušo konfliktu. Un pašlaik nav iemesla cerēt, ka Bašars al Asads tagad padosies," teica Miksers. "Pašlaik steidzami ir jāprezentē nopietna, visaptveroša stratēģija gan militārā, gan politiskā ziņā," viņš piebilda.

"Pašlaik mēs gaidām atbildes no ārvalstīm. Vispirms jau Sīrijas konfliktā iesaistīto pušu reakciju, bet otrkārt, protams, ilgtermiņa plānu no ASV un sabiedroto puses," uzsvēra Igaunijas ārlietu ministrs.

"Jautājums vispirms ir par Bašara al Asada un viņa sabiedroto atbildi," viņš teica.

Miksers informēja, ka Igaunija uztur ciešus kontaktus ar saviem sabiedrotajiem, bet pašlaik nekādas citas darbības neplāno.

"Mēs sazināmies ar visiem saviem sabiedrotajiem, vispirms jau amerikāņiem, kuri ir atslēgas spēlētājs," ministrs sacīja.

"Tā nav operācija, kurā lūdz tiešu iesaisti, pašlaik tā ir amerikāņu operācija, kuru viņi veica ar spārnotajām raķetēm no Vidusjūrā esošiem militārajiem kuģiem," paskaidroja Igaunijas ārlietu ministrs.

Viņš piebilda, ka Igaunijas vadībai ir vairāki formāti, kā apspriest radušos situāciju, bet konkrēts lēmums pagaidām nav pieņemts.

"Mums ir dažādi formāti - valdībai ir drošības komisija, prezidente var sasaukt Valsts aizsardzības padomi. Visi ir nepieciešamības gadījumā gatavi sanākt, ja mēs nolemsim, ka tas ir nepieciešams. Pagaidām tāda lēmuma nav," teica Miksers.

Miksers arī uzsvēra, ka notikušajam nevajadzētu tieši ietekmēt Igaunijas drošību un nav iemesla uzskatīt, ka tagad, kad ASV ir aizņemtas Sīrijā, Krievija varētu censties palielināt saspīlējumu citos pasaules reģionos.

"Domāju, ka pašlaik nav nekāda pamata tamlīdzīgām bažām," viņš atbildēja uz BNS jautājumu, vai Krievija varētu aktivizēties mūsu reģionā.

"Sekas uz Igaunijas drošību būs vairāk netiešas. Jautājums ir par to, ko tas nozīmē attiecībām reģionā starp ASV un Krieviju, bet ja šīs attiecības saasināsies Tuvo Austrumu reģionā, tas nozīmēs būtiskas izmaiņas arī daudzos citos aspektos," klāstīja Miksers.

Kā ziņots, ASV naktī uz piektdienu raidīja 59 spārnotās raķetes "Tomahawk" uz gaisa spēku bāzi Sīrijā, atriebjoties par šonedēļ Sīrijā notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka šis gaisa trieciens veikts ASV "vitālās nacionālās drošības interesēs". Viņš arī aicināja "civilizētās nācijas" "izbeigt slaktiņu un asinsizliešanu Sīrijā".

Tas bija pirmais tiešais ASV uzbrukums Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdībai, ASV bruņotajiem spēkiem izpildot prezidenta Donalda Trampa nozīmīgāko militāro pavēli kopš viņa inaugurācijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka ASV trieciens objektiem Sīrijā ir agresija pret suverēnu valsti, turklāt kaitē kā Krievijas-ASV attiecībām, tā vispārējai cīņai ar terorismu, piektdien apliecināja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.