Krievija izsniedz atļauju "Nord Stream" būvniecībai
Krievija izsniegusi atļauju gāzes cauruļvada "Nord Stream" būvniecībai tās teritorijā, aģentūru BNS informēja "Nord Stream" pārstāvji
Būvniecības atļauju 123 kilometrus gara gāzes vada posma izbūvei Krievijas teritorijā kompānijai "Nord Stream AG" izsniedza Krievijas Dabas Resursu Uzraudzības pārvalde (Rosprirodnadzor).
"Atļaujas saņemšanai ir būtiska loma jaunu standartu iezīmēšanā starptautisku projektu realizēšanai Krievijā," teica "Nord Stream AG" izpilddirektors Matiass Varnings.
Krievijas atļauja sagatavota pēc apjomīga ietekmes uz vides novērtējuma veikšanas un pēc Krievijas Dabas resursu un vides ministrijas aktīvas līdzdalības starptautiskā konsultāciju procesā ar deviņu Baltijas jūras valstu kompetentajām institūcijām.
"Projekts noris saskaņā ar grafiku, lai cauruļvada būvniecību varētu uzsākt 2010.gada pavasarī un gāzes transportēšanu uzsāktu 2011.gadā," informēja Varnings.
"Atļauju izsniegšanas process Vācijā arī drīzumā būs pabeigts, un mēs esam pārliecināti, ka atlikušās atļaujas saņemsim tuvāko nedēļu laikā," viņš sacīja.
Baltijas valstis un Poliju apejošā 1220 kilometru garā gāzes vada "Nord Stream" celtniecība uz sauszemes sākās 2005.gada decembrī. Gāzes vada būvniecību jūrā ir paredzēts sākt 2010.gadā, un tā pirmo posmu pabeigt 2011.gadā, bet otro posmu - 2012.gadā. Gāzes vada jauda sākumā plānota 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā, bet līdz 2012.gadam jaudu iecerēts palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā. Gāzes vada ekspluatācijas termiņš būtu 50 gadu.
"Nord Stream" akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF.
"Nord Stream" jau ir saņēmis būvniecības atļaujas no Dānijas, Somijas un Zviedrijas valdībām, kuru teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu šķērsos gāzes vads.
Nevienai no trim Baltijas valstīm, kuras jau paudušas nopietnus iebildumus cauruļvada būvniecībai, nav piešķirtas veto tiesības "Nord Stream" projektā.
